Everita Luksa   Ekonomikas un sociālo zinību skolotāja

Everita Luksa

Ekonomikas un sociālo zinību skolotāja

Skola, kurā strādā
Rīgas 64. vidusskola

Izglītība
Bakalaura un maģistra grāds ekonomikā - grāmatvedība un audits, iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze
Līdz dalībai Iespējamajā misijā Everita strādāja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā ''BIOR'' par Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājas vietnieci, kur viens no būtiskākajiem uzdevumiem bija darbu optimizācija, piemēram, dažādu IT sistēmu un tehnoloģiju ieviešana savā un visu kolēģu ikdienas darbā. Cilvēkam ir dota spēja domāt, analizēt un izdarīt secinājumus, manuālu datu ievadi varam atstāt tehnoloģiju pārziņā.

Intereses
Everita darbojas studenšu korporācijā ''Dzintra'', jau ilgus gadus dzied Studenšu Prezidiju konventa korī un kā mēdiju koordinatore atbild par kora mājas lapas www.spkkoris.lv un sociālo tīklu uzturēšanu.

Everita un Iespējamā misija
Everita saviem skolēniem dos iespēju domāt, uzdot jautājumus, meklēt atbildes un pašiem pieņemt atbildīgus lēmumus. Ir svarīgi sniegt bērniem kvalitatīvas zināšanas, bet vēl svarīgāk ir iemācīt domāt un analizēt pašiem. Skolā svarīga ir sociālā vide, skolotājam jāpalīdz attīstīt prasmes sadarboties un līdzās pastāvēt dažāda rakstura, temperamenta un personību skolēniem. Skola ir tā vieta kur iemācās socializēšanās pamatus. Everita uzskata, ka katrs cilvēks ir pelnījis būt laimīgs, ir pelnījis atrast un darīt darbu, kas viņam konkrētajā dzīves brīdī sagādā prieku, baudu un gandarījumu.

"Vēlos iedrošināt arī citus pieaugušos nebaidīties izvirzīt sev arvien augstākus un tālākus mērķus, iet tālāk un sasniegt to, ko vēlamies savā dzīvē.'' Cilvēka dabā ir pārmest sev to, ko reiz neesi izdarījis, nevis to, ko izdarīji, tāpēc jārīkojas. Ja savā darbā sāc justies slikti, tad dari kaut ko - rīkojies, galvenais rīkojies, jo pats sliktākais ir nedarīt neko. Ir tūkstošiem citu darbu, kurus var darīt, ir tikai jābūt pārliecinātam - jāņem dzīve savās rokās un jārīkojas. Cilvēkam ir intelekts, fenomenālas spriestspējas, darbā mēs pavadām lielāko dzīves daļu, tādēļ vajag to nodzīvot, izdzīvot par visiem 100%, nevis tikai eksistēt.

Es ļoti labi atceros savus skolotājus, kuri man palīdzēja saprast un apjaust cik daudz mēs nezinām. Mācīties vajag vienmēr, turklāt, uzkāpjot uz grābekļa arī trešo reizi, nevajag padoties, bet izdarīt secinājumus un mēģināt atkal. Es uzskatu, ka veids kādā skolotājs sniedz informāciju ir viens no mācīšanās procesa būtiskākajiem aspektiem.