Sintija Kristīne Brence Sociālo zinību skolotāja

Sintija Kristīne Brence
Sociālo zinību skolotāja

Skola, kurā strādā
Rīgas Teikas vidusskola

Izglītība
Bakalaura grāds pārvaldībā un inovācijās iegūts Vidzemes Augstskolā

Pieredze
Sintija Kristīne bijusi angļu valodas skolotāja Valmieras SOS bērnu ciematā, kur mācījusi pamatskolas vecuma bērnus un rūpējusies, lai grūtībās nonākušo bērnu sekmes un pārliecība par prasmi sazināties svešvalodā augtu. Vēl Sintija prakses ietvaros darbojusies Valmieras pašvaldības Izglītības pārvaldē un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, kur palīdzējusi organizēt pasākumus un rūpējusies par ārzemju viesiem. Piedalījusies arī vēstures un politikas olimpiāžu sagatavošanā, kā arī pētījusi problēmjautājumus saistībā ar grūtībām, ko skolās pieredz bērni ar mācīšanās traucējumiem, kā arī par starpkultūru un pedagogu izglītību.

Intereses
Dejošana, sportiskas aktivitātes, aktīva atpūta, ceļošana, pasākumu organizēšana un plānošana, personības pilnveide

Sintija un Iespējama misija    
Kad Sintija pati vēl sēdējusi skolas solā, viņa pilnasinīgi teikusi: “Es nekad nebūšu skolotāja!” Viņa nav bijusi priekšzīmīgais bērns, taču mācības padevušās labi un labprāt palīdzējusi klases biedriem apgūt neizprastās tēmas un sagatavoties kontroldarbiem. Aizdomas, ka izglītība varētu būt joma, kurā vērts sevi ieguldīt, Sintijai radušās studiju laikā – viņa izstrādājusi vairākus darbus un arī diplomdarbu tieši izglītības jomā. “Veicot šos pētījumus, paplašinājās zināšanas par izglītības sistēmu kā tādu.” Tad negaidīti radusies iespēja SOS bērnu ciematā pasniegt angļu valodu, ko viņa pieņēmusi bez liekas šaubīšanās. “Pats labākais ir redzēt, kā, kopā strādājot, bērni iemācās ko jaunu, lai gan sākumā teikuši: “nē es taču to nemāku, nekad neiemācīšos, man to nevajag”, bet galu galā gan man, gan viņiem ir liels prieks par to, ka kārtējā mazā virsotne ir sasniegta, jo ir izdarīts tas, kas likās, ka nekad neizdosies.”
Sintiju īpaši iedvesmo vērot, kā iegūtās zināšanas kaut kur noder - ikdienā pašam vai kādam citam palīdzot. “Galvenais ne tikai iemācīties, bet zināt un spēt zināšanas pielietot.”
Tāpat viņa cilvēkos novērtē arī patiesu vēlmi ieguldīties. Īpaši labi Sintija atceras vidusskolas klases audzinātāju, kurš, lai gan bijis jauns skolotājs ar nelielu pieredzi, ātri ieguvis klases uzticību. “Tas bija skolotājs pie kura varēja iet un vienkārši parunāties, kuram varēja piezvanīt jebkurā laikā. Viņš vienmēr zināja, kas notiek ar katru no skolēniem un centās palīdzēt, kā var.” Arī Sintija vēlētos ar saviem skolēniem veidot draudzīgas, līdzvērtīgas, cieņpilnas un sapratnē balstītas attiecības.
Minēto viņa plāno īstenot, katram skolēnam palīdzot atrast to, kas viņam padodas vislabāk un no sirds patīk, bet līdztekus apjaust arī to, ka sasniegumiem nepieciešama piepūle un mērķtiecīgs darbs. “Vēlos paradīt un ļaut izprast dažādības. To, ka viss nav tikai melns vai balts, un nav tikai pareizais un nepareizais viedoklis. Iemācīt pašiem domāt, analizēt citu viedokļus, iesaistīties un nebaidīties izteikt arī savu viedokli.”
Uz skolu Sintija dosies pārliecināta, ka paralēli skolas darbiem nepieciešams atrast laiku arī citām aktivitātēm, kas pašus iedvesmo vairāk censties, augt un attīstīties dažādās jomās, un līdzi slepenā somas nodalījumā ņems vārdus, kas spēcinās gan viņu pašu, gan skolēnus: “Ikviens ir spējīgs sasniegt augstas virsotnes, un svarīgi atcerēties, ka katram šīs vēlamās virsotnes ir atšķirīgas.”