Vītola fonda Valdes priekšsēdētāja Vita Diķe

Vītola fonda Valdes priekšsēdētāja Vita Diķe

Vītolu fonda Valdes priekšsēdētāja Vita Diķe katru dienu satiek lieliskus jauniešus, kuri dodas uz augstskolu un saņem stipendijas. Aiz katra no šiem jauniešiem stāv skolotājs, kurš ir noticējis bērna spējām un aicinājis kāpt augstāk. Arī Vita ir bijusi skolotāja, tāpēc mēs lūdzām viņu dalīties savā redzējumā par izglītības nozīmi, skolu un skolotāja lomu katra bērna dzīvē.

Kas ir labs skolotājs?

Labs skolotājs ir stingrs skolotājs, kurš pašā sākumā pasaka skaidrus noteikumus, pēc kuriem strādās klasē. Stingrs nenozīmē, ka skolotājs nav saprotošs un laipns. Tas nozīmē, ka skolotājs ir konsekvents. Skolotāja pamatuzdevums ir mācīt, iemācīt un palīdzēt skolā sasniegt augstākos iespējamos rezultātus katram bērnam, pamanīt katra bērna vajadzības un to, kuram palīdzība ir nepieciešams vairāk.. Ir svarīgi pamanīt tos skolēnus, kuri stāv malā, un mācēt iedrošināt un pārliecināt, ka katrs var.

Kas ir skolas funkcija?

Skolai ir jāiedod skolēniem zināšanas turpmākai dzīvei, jāiemāca loģiski domāt un iegūt, un izmantot informāciju. Ir būtiski, lai teorija savienojas ar praksi un izpratni, un lai zināšanas ir pielietojamas dzīvē. Ir svarīgi, lai skolotājs redz, kā izmantot mūsdienu iespējas, un prot iemācīt nepieciešamās prasmes mācību stundās, lai būtu jūtama skolēnu izaugsme.

Skolotājam ir nozīme.

Man pašlaik skolā mācās mazbērni un es ar interesi sekoju līdzi, kā viņiem veicas. Esmu secinājusi, ka nav svarīgi, kurā skolā bērni mācās; ir svarīgi, pie kāda skolotāja viņi mācās.

Skolotājam ir dota milzīga, pat dievišķa vara. Šī vara un spēks ir jāapzinās un jāizmanto tikai pozitīvai motivēšanai. Īpaši tas attiecas uz sākumskolu, kur skolotājs ir autoritāte, un viss, ko viņš vai viņa saka, ir pieņemts par absolūtu patiesību.

Man pašai Pāvilostā pirmajā klasē bija brīnišķīga skolotāja Velta Citskovska, atvērts cilvēks, kura strādāja ar mums visiem tā, ka mēs visi iemācījāmies un sapratām. Bērni, kuri lasīja labāk, sēdēja līdzās bērniem, kuri nelasīja tik labi, lai palīdzētu.

Skolotājam ir jāiedrošina mēģināt un ļaut darīt to, kas skolēniem interesē.

Sadarbība skolā ir trijstūrī – skolēns, skolotājs un vecāki. Ja visām pusēm ir viens mērķis, tad sasniegumi būs izcili. Viena no lielākajām kļūdām ir tā, ka salīdzinām gan klases, gan skolas, veidojot skolu reitingus. Vienīgais, ar ko ir vērts salīdzināties, ir ar sevi, vērtējot savu izaugsmi.

Gadiem ejot, iezīmējas tendence –  fantastiski priekšmetu skolotāji spēj ietekmēt jauniešu profesijas izvēli. To redzam no Vītolu fonda stipendiātiem. Mēs zinām, no kurām skolām nāks biologi, matemātiķi, ķīmiķi, jo šajās skolās ir izcili pedagogi. Lai kļūtu par labu skolotāju, noteikti ir nepieciešams iekšējs aicinājums mācīt bērnu. Tikpat būtiska ir prakse, kas māca pašu skolotāju.

Katrā skolā ir šādi skolotāji. Tāpēc būtu brīnišķīgi, ja šiem labajiem skolotājiem izdodas nodot savas zināšanas un metodes arī kolēģiem. Šie skolotāji veicina pozitīvu konkurenci starp kolēģiem darīt labāk un mācīties citam no cita, dalīties ar materiāliem un metodēm, kā mācību stundas padarīt interesantākas. Konkurence ir laba, jo motivē pilnveidoties.

Kāpēc netiekam ārā no viduvējības?

Valstīs, kurās mācību rezultāti ir labi, jau gadiem ilgi par skolotājiem kļūst tikai izredzētie, viens no tūkstošs cilvēkiem. Tam ir jābūt aicinājumam. Ir jānodrošina atlase, lai skolā nonāktu tikai tie, kuri var un grib strādāt ar bērniem, nevis tie, kuri nezina, ko darīt turpmāk. Skolotāja profesija ir ļoti godājama.

Skolās ir vajadzīgi labi vadītāji, kuri veicina pedagogu sadarbību, rada iespējas pilnveidoties.

Pieredzējis kolēģis, kurš var atbalstīt jauno pedagogu, vērojot mācību stundas un palīdzot pilnveidoties, ir nenovērtējams. Jau 1980. gadā, kad es sāku strādāt Zemgales vidusskolā, pirmajā darba dienā mani iepazīstināja ar mana darba audzinātāju Regīnu Šveici. Darba audzinātāja pirmajā mācību gadā un arī vēlāk vēroja manis vadītās mācību stundas, ieteica labus risinājumus un dalījās pieredzē, un palīdzēja man kļūt par labu skolotāju. Viņa vienmēr no sākuma uzslavēja un pēc tam ieteica, kā varētu darīt citādāk. Viņa iedrošināja. Esmu viņai par to ļoti pateicīga.

Mentoram ir ļoti liela nozīme, tāpēc ir ļoti aktuāli, lai šādi atbalsta cilvēki jaunajiem skolotājiem būtu. Neviens par skolotāju nepiedzimst. Kā jebkuru darbu, mēs to mācāmies darot, un tāpēc pieredzējušo kolēģu atbalsts ir nenovērtējams.

Ir jāmainās arī mūsu attieksmei pret skolu. Ir svarīgi informēt sabiedrību un radīt iespēju līdzdarboties skolotājiem, skolēniem un vecākiem, tādējādi veicinot izpratni par izglītības procesiem.