6. decembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā tika paziņoti 2015. gada rezultāti OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (PISA), kur tiek vērtēta skolēnu kompetence dabaszinībās, matemātikā un lasīšanā. Latvija starp visām 72 valstīm, kas piedalījās pētījumā, nemainīgi ir saglabājusi viduvējības statusu.

Manuprāt, šis pētījums nav par Latvijas skolēnu sasniegumiem, bet gan par Latvijas sasniegumiem. Mēs visi esam atbildīgi par to, kādus rezultātus uzrāda Latvijas piecpadsmit gadus vecie iedzīvotāji. Mēs esam viduvēji, bet mēs varam kļūt par labākajiem, jo esam salīdzinoši neliela valsts ar labu infrastruktūru un gudriem cilvēkiem. Lai to izdarītu, mums jāpārstāj priecāties par valstīm, kam klājies sliktāk, vai par pašsaprotamu jāuztver fakts, ka igauņi atkal ir priekšā, bet ir jāuzdod jautājums, kā mēs varam ietekmēt izglītības kvalitāti Latvijā, lai kļūtu par pasaules līderiem.

2015. gada pētījums fokusējas uz dabaszinātnēm, kur mūsu vidējais sniegums ir 490 punkti. OECD eksperti pielīdzina 40 punktus vienam akadēmiskajam gadam. Labākos rezultātus uzrādīja Singapūra, kuras vidējais rezultāts ir 556 punkti. Šeit var aplūkot dažus uzdevumu piemērus, pēc kuriem tiek vērtētas valstis un pārbaudīt arī savas zināšanas: http://www.oecd.org/pisa/PISA2015Questions/platform/index.html?user=&domain=SCI&unit=S656-BirdMigration&lang=lav-LVA

Rezultātu paziņošanā, tika norādīts, ka mums ir pārāk maz Latvijas iedzīvotāju ar augstiem sasniegumiem. Latvijā tādi ir 3,5%, bet vidējais OECD rādītājs ir 7,8%.

Pēdējo nedēļu laikā, vairākkārt ir izskanējis IZM viedoklis, ka risinājums  ir elitāru skolu veidošana, kam nevaru piekrist, jo redzu, kā Iespējamās misijas dalībnieki un citi skolotāji veiksmīgi veido mācību procesu tā, lai uz priekšu virzītos visi skolēni. Manuprāt, mums nevajag veidot elitāru sistēmu, bet gan apmācīt un atbalstīt skolotājus veiksmīgam darbam ar dažādiem skolēniem.

Galvenā nozīme izglītības kvalitātes celšanā ir skolotājiem. Darbam skolās ir jāpiesaista, jāatlasa, jāapmāca un jāatbalsta mērķtiecīgākie un motivētākie augstskolu absolventi un profesionāļi. Esošajiem skolotājiem ir jānodrošina kvalitatīvas profesionālās pilnveides iespējas.

Kamēr mēs priecājamies, ka izglītība Latvijā ir pieejama ik vienam, pētījuma rezultāti rāda, ka aizvien palielinās plaisa starp skolēnu sasniegumiem lielo pilsētu un  lauku skolās,

OECD_dati

kas nozīmē, ka mēs nenodrošinām vienlīdz kvalitatīvas izglītības pieejamību katram bērnam Latvijā. Katram novadam ir jāspēj rast politiskā drosme un jāuzņemas atbildība, sakārtot skolu tīklu. Liela daļa mazo skolu nevar nodrošināt atbilstošu slodzi labam skolotājam un to neatzīstot, mēs aizvien vairāk sekmējam sabiedrības noslāņošanos. Mēs nedrīkstam upurēt izglītības kvalitāti savu personīgo ambīciju vai dažu kilometru dēļ.

Aizvien atšķiras zēnu un meiteņu rezultāti lasīšanas uzdevumos, kur zēnu vidējais rezultāts ir 467 punkti, bet meiteņu 509 punkti, tātad zēni atpaliek lasītprasmē vairāk kā par gadu. Te es gribētu teikt, ka nevis zēniem ir jāsaņemas, jo meitenes vienkārši ir gudrākas, bet mums, skolotājiem, skolai, sabiedrībai un izglītības sistēmai ir jādomā, kā strādāt ar katru skolēnu tā, lai viņš sasniegtu savu maksimumu.

Mēs esam tikai viduvēji, vēl!