Pirmā vieta, kur pamatīgāk varēju iepazīties ar izglītības kustību „Iespējamā misija”, bija Dobeles Valsts ģimnāzija. Tur aizvadīju savas vidusskolas gaitas. Savukārt tagad, kad Vidzemes Augstskolā rit mans otrais studiju gads, varu atskatīties, cik nozīmīgi, ka mācību stundās skolēnu priekšā stāv līderis.

Mēs, valodnieku klase, ar „Iespējamās misijas” skolotāju Pēteri Ozolu tikāmies ģeogrāfijā un ekonomikā. Nenoliedzami, ka laikā, kad skolotāju vēl nebijām iepazinuši, mūsu prātos rosījās jautājums, vai viņš spēs būt autoritāte, vai iemācīs visu, kas būtu jāiemāca. Soli pa solim no jautājumiem nokļuvām līdz atbildēm. Tieši daudzveidīgās aktivitātes mācību stundās ļāva saprast, ka gan skolēns, gan skolotājs viens otram var uzticēties.

Aivis Majors

Aivis Majors

Kopā ar skolotāju ekonomikas un ģeogrāfijas mācību stundās ienāca jauna elpa. Te mēs ļoti bieži tikām aicināti izteikt savu viedokli, diskutējot par reālām un aktuālām situācijām gan Latvijā, gan ārzemēs. Paši varējām izmēģināt spēkus finansiālu projektu izveidē. Izplānojām ceļojumu, tādējādi iepazīstot ārvalstu tūrisma piedāvājumu. Šeit  mēs spējām attīstīt prasmi meklēt informāciju, būt komandas cilvēkam un nekad neaizmirst izvērtēt padarīto.

Tagad, kad esmu ieskicējis pāris pārdomas par mācībām pie „Iespējamas misijas” skolotāja, man līdzās ir vēl kāda nozīmīga atziņa. Tā ir iedvesma. Patiesa iedvesma, ka arī jauni cilvēki spēj būt būtisku pārmaiņu veicēji. Viņi dibina savus uzņēmumus. Viņi strādā nevalstiskajās organizācijās. Viņi skolēniem ļauj noticēt, ka katrs var. 

Rakstu sagatavoja Aivis Majors.