Nils Mosejonoks  Vēstures skolotājs

Nils Mosejonoks
Vēstures skolotājs

Skola, kurā strādā

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija

Izglītība

Bakalaura grāds vēsturē, iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze

Nils spēju ietekmēt izglītības kvalitāti sajutis vēl pats esot skolēns – darbodamies skolas pašpārvaldē, viņš veicinājis skolēnu iesaisti skolas dzīves organizēšanā. Nils strādājis Latvijas Okupācijas muzejā, kur vadījis ekskursijas tūristiem un organizējis nodarbības  skolas vecuma jauniešiem. Vēl jaunais skolotājs ir aktīvi darbojies NVO Klubā “Māja”, bijis Eiropas klubu koordinators Latvijas skolās un brīvprātīgais Dziesmu un deju svētkos. Svētdienās Nils vada Aizkraukles katoļu draudzes kori un draudzes jauniešu ansambli, kā arī kopā ar Latvijas Romas katoļu baznīcas cietumu kapelānu veic pastorālu kalpošanu.

Intereses

Darbošanās NVO, mūzika, brīvprātīgais darbs.

Nils un Iespējama misija

Apjausma, ka Nils vēlas sevi veltīt izglītībai, viņu piemeklējusi, vēl pašam mācoties skolā. Aktīvi darbojoties skolas pašpārvaldē un jauniešu NVO, viņš apjautis, ka darbs ar jauniešiem ir aizraujošs izaicinājums. Jaunas zināšanas, piedzīvojumi, dinamiska ikdiena – Nils zina, ka to visu piedāvā darbs skolā. “Redzu arī to, ka izglītības nozarē Latvijā šobrīd notiek pozitīvas pārmaiņas, un vēlos būt daļa no tiem, kas līdzdarbojas ar savām idejām un spējām šo pārmaiņu radīšanā un īstenošanā.”

Nilam vislielāko iedvesmu sniedz cilvēki, kas īsteno savus sapņus, neapstājas pie grūtībām un ir atvērti jaunām idejām. Tomēr viņš atgādina Gētes vārdus: “Iedvesma nav siļķe, ko var iesālīt uz daudziem gadiem!” Tādēļ viņš pievērš uzmanību mazām iespējām, kuru izmantošana ilgtermiņā ikdienu padara piepildītu ar gandarījumu. 

Jaunais skolotājs atceras savu vēstures skolotāju, kura mācību procesā ne tikai izmantojusi mūsdienīgas mācību metodes, bet arī aicinājusi iesaistīties dažādās ārpus klases aktivitātēs; latviešu valodas skolotāja un klases audzinātāja viņam iemācījusi uz notiekošo skatīties arvien plašāk, bet direktora vietniece palīdzējusi saprast, ka izglītība ir kaut kas aizraujošs un vērtīgs. Nils vēlas savu spilgtāko skolotāju devumu pārnest arī savā darbā un “būt atvērtam jaunām un dažādām mācību metodēm, gatavam uzklausīt skolēnus, aicināt nebaidīties skatīties uz dažādiem notikumiem vēsturē un tagadnē plašāk un pierādīt - zināšanas ir pats vērtīgākais, kas cilvēkam var piederēt.”

Nils, mācot vēsturi, ir apņēmības pilns to pasniegt tā, lai skolēni nevis atmiņā nostiprinātu gada skaitļu un ievērojamu karavadoņu uzskaites sarakstu, bet gan veidotu izpratni par cilvēku uzskatu sistēmām un spriedumiem kā Senajos un Viduslaikos, tā 21. gadsimtā. “Vēlētos savus skolēnus veidot par brīvām, gudrām, plaši un skaidri domājošām personībām, kas ir brīvas no aizspriedumiem.” Un būtiskākais, lai tā notiktu, ir godīgums un mīlestība pret savu tuvāko un paveicamo darbu. Tādēļ Nils uz skolu dodas ar Sv. Jāņa Bosko atziņu:“Par maz ir mīlēt jauniešus. Viņiem šī mīlestība ir jāsajūt.“