Mentors

Katram IM dalībniekam skolā tiek izvēlēts mentors, lai attīstītu un nostiprinātu IM jauno skolotāju pedagoģiskās prasmes un sekmētu viņu iekļaušanos skolas kolektīvā. Mentors parasti ir pieredzējis kolēģis ar pieredzi mācību procesa organizēšanā, vadīšanā, mācību metodikā un klasvadībā.

Mentoru izraugās skola, konsultējoties ar IM direktoru vai mācību programmas vadītāju. Programma piedāvā mentoriem bezmaksas profesionālās pilnveides mācības, supervīzijas un konsultācijas, kas nepieciešamas mentora darbā.

IM mentora svarīgākie uzdevumi:

Palīdzēt IM skolotājam iekļauties skolas kolektīvā un vietējā sabiedrībā: Iepazīstināt IM skolotājus ar skolas fizisko un sociālo vidi, skolas dokumentāciju, ārpusstundu darbu skolā, ar visiem skolotāja darba aspektiem, skolas kolēģiem un cilvēkiem vietējā sabiedrībā, kas var palīdzēt IM skolotājam sasniegt izvirzītos mērķus un profesionāli attīstīties.

Sniegt atbalstu IM skolotājam mācību procesa sekmīgai organizēšanai un izvērtēšanai: Vērot noteiktu daudzumu IM skolotāja vadītās mācību stundas un sniegt atgriezenisko saiti. Sniegt individuālas konsultācijas.

Sniegt atgriezenisko saiti programmai par IM skolotāja darbu: Sniegt rakstisku vēroto stundu analīzes apkopojumu reizi mēnesī un izvērtējumu divas reizes gadā par IM skolotāja darbu atbilstoši programmas izvirzītajām prasībām.

Kurators

Katram IM dalībniekam ir kurators – programmas pārstāvis, kurš atbalsta dalībnieka izvirzīto mērķu sasniegšanā un viņa profesionālajā izaugsmē:

vērojot četras līdz piecas mācību stundas vismaz divas reizes semestri dalībnieka skolā;
komentējot un atbildot uz dalībnieka jautājumiem individuālajās Profesionālās izaugsmes piezīmēs. Šādā veidā kurators seko skolotāja iknedēļas panākumiem un grūtībām un sniedz atgriezenisko saiti dalībniekam par viņa izaugsmi.
vadot ikgadējās pusgada mērķu sarunas par izvirzītajiem 3P mērķiem skolēniem (pieeja, panākumi, pārliecība). Sarunas balstītas uz pierādījumiem un sasniegtajiem rezultātiem. Palīdz precizēt turpmākos mērķus skolēniem un sev.

Stundu vērošanas būtība un norise. Dalībnieka stundas tiek vērotas vismaz divas reizes katrā semestrī.

Pirmā semestra stundu vērošanā pievēršam uzmanību vispārīgam stundas norises procesam: vai stunda saplānota atbilstoši mācīšanās posmiem; vai un kādi mērķi izvirzīti skolēniem; kā skolotājs komunicē mērķus skolēniem; kā skolotājs un skolēni pārliecinās, ka rezultāts sasniegts; kā notiek atgriezeniskās saites sniegšana skolēniem un skolotājam; vai visi skolēni aktīvi iesaistīti mācību darbā.
Otrajā semestrī, stundas vērojot, tiek pievērsta uzmanība jautājumiem, kurus paši skolotāji izvirzījuši kā izaicinājumus sev vai kā risināmas problēmas: klasvadība (par konkrētām klasēm), metožu izmantošana, vērtēšana un skolēnu sasniegumu rezultāti, katra skolēna darbs stundā, mācību priekšmeta metodika. Viens no mērķiem ir radīt situāciju, kad jaunie skolotāji savu stundu analīzes rezultāta , izvērtē, kur vajadzīga palīdzība un atbalsts darba uzlabošanā, un spēj izvirzīt konkrētus jautājumus un uzdevumus turpmākai izaugsmei.