Šaubies?

Iespējamā misija (IM) augstskolu absolventiem un jaunajiem profesionāļiem ir lieliska izaugsmes iespēja. Taču pieņemt lēmumu pieteikties IM nav viegli un nereti rodas jautājumi un šaubas. Šeit apkopojām biežāk izteiktās šaubas par dalību IM un lūdzām dažādu jomu ekspertus un IM dalībniekus tās komentēt:

• „Divu gadu laikā, strādājot skolā par skolotāju, zaudēšu profesionālo "asumu". Pēc šiem diviem gadiem programmā būs grūti atgriezties darba tirgū, ja izvēlēšos neturpināt darbu skolā."

• „Kāpēc mainīt savu profesionālo jomu, kur studēju vai strādāju, un pāriet uz citu, nezināmu darbības jomu – strādāt divus gadus skolā?”

• „Divu gadu laikā, strādājot skolā par IM skolotāju, zaudēšu pozīciju akadēmiskajā apritē un man pēc tam būs grūtāk atsākt darbu pētniecībā un zinātnē.”

• „Bērni mūsdienās ir nevaldāmi, pret skolotājiem nav nekādas cieņas un es nezināšu, kā ar viņiem tikt galā.”

„Divu gadu laikā, strādājot skolā par skolotāju, zaudēšu profesionālo "asumu". Pēc šiem diviem gadiem programmā būs grūti atgriezties darba tirgū, ja izvēlēšos neturpināt darbu skolā."

AS SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs:

„Augstskola iedod tikai pamatzināšanas. IM ir kā augstskolas turpinājums. Strādājot skolā, IM dalībnieks iemācās komunikācijas prasmes un mērķtiecīgi organizēt cilvēkus. Tās ir prasmes, kas nepieciešamas katram vadītājam. Lielai daļai inženieru trūkst komunikācijas prasmes. Tā ir problēma, ar ko saskaras tehnoloģiju uzņēmumi, jo grūti atrast inženieri ar augstu kvalifikāciju un reizē labu vadītāju. Šāds savienojums ir liela vērtība. Lietas informācijas tehnoloģiju jomā ļoti strauju mainās. Nonākot darba vidē, ir visu laiku jāmācās, tāpēc darba devējs visaugstāk vērtē jaunā censoņa spēju mācīties. Dalība IM un divi nostrādāti gadi skolā ir kā kvalitātes zīme katram jaunam censonim.” 

SIA GlaxoSmithKline Latvia vadītājs Dins Šmits:

"Veicot darbinieku atlasi mūsu uzņēmumam, izvērtējumu veicam divos virzienos – kādi ir potenciālā darbinieka līdzšinējie sasniegumi un kāds ir tā mācīšanās ātrums. Mācīšanās ātrums un redzesloka plašums demonstrē kandidāta potenciālu turpināt attīstīt savu karjeru un būt gatavam ātri mainīgai pasaulei. Savā ziņā var teikt, ka atlases laikā darbinieka spējas tiek izvērtētas nevis esošajai vakancei, bet nākamajam attīstības solim – cik liels tas varētu būt un, cik ātri piepildīties. Šis parametrs ir visbūtiskākais mūsu atlases procesā un jāatzīst, visgrūtāk sasniedzamais. Veiksmīga dalība IM mums kalpotu par ļoti būtisku izvēles faktoru, jo Misija identificē un atlasa šāda profila dalībniekus. Misija atlasa cilvēkus, kuriem ir svarīgas bāzes vērtības darbā, sava darba dziļākā jēga. Tie ir cilvēki, kuri ir pietiekami garīgi nobrieduši un vienlaikus gatavi pieņemt patiesu izaicinājumu savas personīgās attīstības labā. Turklāt visā programmas laikā tiek sniegts augsti profesionāls atbalsts līdera prasmju attīstībai. CV ieraksts „dalība Iespējamā misijā”, kandidējot uz amatu GlaxoSmithKline, nozīmētu tūlītēju pilnvērtīgu interviju procesu, sava veida „fast track”. Tas nenozīmē automātisku darba līgumu, bet būtisku priekšrocību gan."

IM absolvents, Rīgas Austrumu klīnisko pētījumu institūta speciālists Viesturs Eglītis:

"Manā gadījumā divu gadu pieredze IM man nāca tikai par labu. Esmu uzlabojis tās prasmes, kuras strādājot laboratorijā nevarētu. Tagad vairs nebaidos uzstāties auditorijas priekšā, daudz labāk padodas komunikācija. IM ieguvu ne tikai draugus, bet arī kontaktu loku, kas noder profesionālajā karjerā. Tieši IM iegūtie kontakti ar programmas atbalstītājiem palīdzēja atrast šo darbu."

„Kāpēc mainīt savu profesionālo jomu, kur studēju vai strādāju, un pāriet uz citu, nezināmu darbības jomu – strādāt divus gadus skolā?”

Personāla augstākā līmeņa vadītāju atlases kompānijas SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte:

„Labas zināšanas un prasmes izvēlētajā arodā ir galvenais priekšnoteikums, lai cilvēks varētu augt un attīstīties kā savas jomas profesionālis. Taču, ja tās netiek papildinātas ar saskarsmes iemaņām, tad labākajā gadījumā var cerēt, ka cilvēks kļūs tikai par amatnieku. Jaunievedumi, inovācijas un izcili sasniegumi visbiežāk ir komandas darbs. Lai tādi rastos, kā minimums ir nepieciešamas prasme strādāt komandā. Taču, ja pats vēlies kļūt par pārmaiņu iniciatoru, tad bez spējas motivēt un vadīt citus neiztikt. Jebkurām pārmaiņām vai jauninājumam ir vajadzīgs līderis, kas, iesaistot citus, ievieš tās dzīve. IM paver lieliskas iespējas, lai attīstītu sevī šādas cilvēkprasmes. Uzrunāt un aizraut jauniešus dažkārt ir pats grūtākais uzdevums, un, ja tev izdosies tas, tad vadīt  savus vienaudžus vai kolēģus var izrādīties daudz vieglāk.”

Pieaugušo pasniedzēja personāla vadības jomā un darbinieku individuālās attīstības supervizore Sandra Lāce:

"IM iemāca būt atbildīgam par savu attīstību, vērtēt sasniegumus un neveiksmes un neapstāties mācīšanās ceļā - tās ir prasmes, kuras novērtē darba devēji un kas ļoti nepieciešamas jaunam cilvēkam, ienākot darba tirgū. Es ar prieku vēroju, kā Iespējamā misijā divu gadu laikā jaunieši kļūst par īstiem 21.gadsimta darbiniekiem: tehnoloģiski gudri, lokāli un globāli domājoši, zinātkāri un ar viedokli, dzīvespriecīgi, spējīgi apzināties sevi un savas izvēles."

Par jaunām prasmēm, ko var apgūt skolotājas darbā, lasi IM dalībnieces Danas Narvaišas blogā:
Skola – vieta, kur realizēt savu sapņus: I daļa , II daļa  

Gatis Narvaišs un Ilze Gudakovska - Ko var dalībnieki iegūt šo divu gadu laikā? 30:47 min
Dina Sarceviča dabaszinību skolotāja - Kādēļ pieteikties IM? Kādi ir ieguvumi savai profesionālajai izaugsmei? 12:20 min
Imants Auziņš matemātikas un ekonomikas skolotājs - Kā ir ar finanšu jautājumu jaunajiem skolotājiem? Ieguvums no IM puses 10:04 min  

„Divu gadu laikā, strādājot skolā par IM skolotāju, zaudēšu pozīciju akadēmiskajā apritē un man pēc tam būs grūtāk atsākt darbu pētniecībā un zinātnē.”

LU Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs:

"Piedaloties IM, dalībnieki iegūst iemaņas, kas noderēs turpmāk, strādājot zinātnē, - spēju komunicēt, dibināt kontaktus, strādāt ar auditoriju. Modernā zinātne balstās uz globālu sadarbību, ir ļoti būtiski prast komunicēt un uztvert idejas. Daudziem intelektuāli spēcīgiem cilvēkiem šo cilvēkprasmju trūkums ir kavēklis karjeras attīstībai. IM ir personības izaugsme. Studentiem tieši šis ir laiks, kad jāmetas izaicinājumos, jāizmēģina daudz dažādas lietas. Pēc diviem gadiem IM iegūtās prasmes palīdzēs jauniešiem, kas reiz interesējušies par darbu pētniecībā, atkal pie tā atgriezties. Protams, ja pašiem būs pietiekama motivācija un mērķtiecība". 

IM absolvente, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante Daiga Blāķe:

"Divus gadus strādājot skolā, akadēmiskajā vidē neko nezaudēju. Protams, daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka, kādas ir viņa prioritātes. Es skaidri zināju, ka vēlos savu karjeru saistīt ar akadēmisko vidi, tāpēc mērķtiecīgi uz to gāju. IM laikā iemācījos efektīvi organizēt savu laiku, salikt lietas „pa plauktiņiem”. Studējot doktorantūrā, ļoti noder arī iegūtās projektu vadības prasmes."

„Bērni mūsdienās ir nevaldāmi, pret skolotājiem nav nekādas cieņas un es nezināšu, kā ar viņiem tikt galā.”

Par to, kā veiksmīgi sadarboties un komunicēt ar skolēniem, runā paši IM skolotāji:

Gatis Narvaišs matemātikas un fizikas skolotājs - Cik grūti vai viegli bija sākumā nodrošināt skolēnu disciplīnu? 9:35 min
Sandris Rakauskis vēstures un sociālo zinību skolotājs - Kā tu tiec galā ar saviem skolēniem? 8:42 min
Dina Sarceviča dabaszinību skolotāja - Kādas bija pirmās grūtības darbā ar skolēniem? 8:32 min

 IM absolvents, Rīgas Ostvalda vidusskolas fizikas skolotājs intervijā LU izdevumam Alma Mater, Pāvels Nazarovs:

„Es skatos uz saviem audzēkņiem, un man liekas, ka viņi gandrīz visi ir ideāli. Nekad mums nav bijuši konflikti. Protams, dažreiz ir problēmas ar disciplīnu, bet arī tas ir normas robežās un pārejoši. No bērniem nāk ļoti pozitīva enerģija. Es vienmēr cenšos uzturēt pozitīvu atmosfēru, viņi to ļoti labi pieņem un pozitīvo dod arī pretī. Nevajag mācīt priekšmetu, bet vajag mācīt bērnu! Savā ziņā mums ir unikāls stāvoklis, kad varam samaisīt to skolas gaisu. Uz mums vēl neattiecas ļoti daudzas skolas klišejas, neesam ieslīguši rutīnā un arī daudz labāk saprotam jauniešus, ko mācām. Es pats zinu, kā ir mācīties, bet vecākiem skolotājiem var būt grūtāk uztvert saikni ar skolēniem.”