Bijusī Valsts prezidente, folkloras pētniece
Datums: 11.02.
Laiks: 10:10
Mācību stundas tēma: Latvju dainas un tajās pausto ideju interpretācija citu tautu folklorā
Skola: Rīgas Teikas vidusskola, Iespējamās misijas skolotāja Liene Jurgelāne
Vaira Vīķe - Freiberga stundu sāk, pastāstot par savu dzīves un mācību pieredzi dažādās skolās, arī par trūkumu un kariem, kas pārdzīvoti, kad uz visu ģimeni bija divi zīmuļi – sarkans un zils. Mazajai skolniecei Vairai bijis liels pārdzīvojums, kad vajadzējis zīmēt mežu. Viņa stāsta par pirmajiem darbiem iztikas pelnīšanai, pasniedzot spāņu valodu meiteņu privātskolā. Aicināja skolēnus izbaudīt to brīvību, kas tagad valda izglītībā, atceroties agrākos laikus, kad skolotāji par nepareizām atbildēm sita ar lineālu pa pirkstiem.
Pārejot pie stundas tēmas, „skolotāja“ jautā, kurā periodā Latvijā ienāk rakstītais vārds, parādās rakstītmācība un stāsta, ka līdz rakstītajam vārdam tradicionālo kultūru pārnesa ar mutisko vārdu, ar dzīvo elpu - no mutes ausī. Kad Latvijā ienāca rakstītais vārds, tad gadsimtiem krāto kultūras mantojumu varēja sākt saglabāt.
„Latvju dainas nav tikai pantiņi vai peršiņas, tas ir vesels kultūras mantojums, kurā iekodētas gadsimtiem ilgi krātās gudrības. Tajās vēl daudz ko pētīt un saprast, tās ir kā derīgie izrakteņi jēlā formā, kas vēl nav pārstrādāti. Gribu jums novēlēt to, lai jūs saprastu, ka tas ir jūsu mantojums, tas pieder jums. Mūsu senči tās radījuši, mīlējot, raudot, dziedot… Tagad viss atkarīgs tikai no jūsu vēlēšanās padarīt šo mantojumu par savu,“ sacīja Vaira Vīķe – Freiberga.
Skolotāju tikšanās laikā uz jautājumu, kādai būtu jābūt literatūras lomai mācību programmā un skolotājas bažām, ka arvien mazāk laika tam tiek atvēlēts mācību programmā, Vaira Vīķe – Freiberga uzsvēra, ka nav jau tik būtiski, cik daudz darbu tiek izskatīts: „Galvenais - atmodināt interesi. Iesēt sēklu. Neatkarīgi no tā, kas būs mācību programmā, jūsu personīgā dzirksts kā skolotājai un jūsu interese par literatūru ir nenovērtējama. Tas ir jūsu rokās. Pavaicājiet jebkuram savam paziņam – viņi jums atbildēs – viņu interese par jebkuru lietu nāk no vidusskolas skolotāja. Skolotājam tā ir smaga atbildība no vienas puses. No otras puses, jūs esat kā dārznieks, kas iesēj sēklu, ieliek pamatu tam, kas tiek audzēts tālāk visas dzīves garumā. Uz šīs izglītības pamata aug kultūras cilvēks.“
