Lauris Liepa, zvērināts advokāts, Iespējamās misijas atbalstītājs, Iespējamās misijas nedēļas dalībnieks
Man paveicās vidusskolā mācīties astoņdesmito gadu beigās, kad sabiedrība atbrīvojās no apātijas, neticības un baiļu sloga, kas to bija spiedis gadu desmitiem. Sākot ar 1988. gadu mēs neticami ātrā tempā apguvām intelektuālās atdzimšanas, ielu demokrātijas, un politiskās brīvības raibās izpausmes. Tā ietekmē būtiski mainījās skolas dzīve.
Būtiskākās pārmaiņas skāra skolēnu un skolotāju attiecības: sabruka skolas hierarhija, gandrīz pilnībā izzuda plaisa starp skolotājiem un skolniekiem. Mums, Rīgas 1. vidusskolā izveidojās laba sadarbība ar skolotājiem, skolas padomei bija plašas pilnvaras skolas lietās. Tas, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem labas skolas faktoriem, ka skolniekiem apzinīgā vecumā skolotājs var palīdzēt kā sabiedrotais, kā draudzīgs padomdevējs. Skolai ir jāiedvesmo audzēkņi. Skolai ir jābūt arī ļoti praktiskai, lai absolventus nesatricina „reālās dzīves” šoks nākamā pirmajā septembrī pēc vidusskolas diploma.
Vai arī Jums ir līdzīga pieredze savā skolā? Kam ir jānotiek skolā un ap to, lai gan skolēni, gan skolotāji justos un būtu iesaistīti lēmumu pieņemšanā un skolēni tādā veidā mācītos apgūt pilsoniskās līdzdalības pamatus?
