Forumi

Foruma tēma:

Man paveicās vidusskolā mācīties astoņdesmito gadu beigās, kad sabiedrība atbrīvojās no apātijas, neticības un baiļu sloga, kas to bija spiedis gadu desmitiem. Sākot ar 1988. gadu mēs neticami ātrā tempā apguvām intelektuālās atdzimšanas, ielu demokrātijas, un politiskās brīvības raibās izpausmes. Tā ietekmē būtiski mainījās skolas dzīve.
Trīsdesmit divi acu pāri. Mocītāji! Nekādi paipuisīši un paimeitiņas, bet septītā klase. Mana iekšējā balss čukstēja, ka es esot traka, ko piekritu? Mana pašapziņa bubināja, ka lai nu es beidzot pierādu, ko varu. Lai četrdesmit piecas minūtes klasē uzturu klusumu, atprasu uzdoto, salieku atzīmes, pastāstu jauno vielu.
Mūsdienu pasaule ir ļoti plūstoša un mainīga. Cilvēki, zināšanas, idejas, kārtība, pilsētas, lauki, viss nepārtraukti attīstās un pielāgojas arvien citādai realitātei. Arī Latvijas skolas ir ierautas šajā globālajā virpulī, kas nu ir izsūcis bērnus no laukiem un ik pēc brīža apgriež otrādi priekšstatus par labu mācīšanas praksi.
Pamēģiniet dienas gaitā piefiksēt, cik daudzus no jaunumiem uzzināt ar masu mediju starpniecību. Domāju, saraksts vakarpusē sanāks iespaidīgs. Kāds rīt būs laiks, kur šodien sastrēgumi, ko ieplānojusi valdība un kā sauc slavenības suni – daudzus svarīgus un vienkārši interesantus faktus mēs ikdienā uzzinām tieši no preses, televīzijas, radio vai „izrokam” internetā.