Dalībnieku stāsti

Dalībnieku stāsti par to, kāpēc viņi nolēma kļūt par skolotāju:

Pāvels Nazarovs pirms pievienošanās Iespējamajai misijai mērķtiecīgi veidoja profesionālo dzīvi kā jauns zinātnieks. „Skola ir lieliska vieta, kur mācīties motivēt, risināt konfliktus, pieņemt lēmumus. Fiziķiem var likties, ka tikai labi jāzina fizika un vairāk nekas nav nepieciešams. Bet tā nav.” 

Ilona Ozoliņa pārvalda vairākas valodas, strādājusi tulkošanas birojā, pati raksta īsos stāstus, taču tieši skola ir vieta, kur Ilona jūtas piepildīta. „Skolēni nereti saka, viņiem nav talanta uz valodām. Un tad tu soli pa solim dari visu, lai cilvēkam ticību sev atgrieztu.”  

Mārtiņš Bērziņš ekonomikas eksperta karjeras vietā izvēlējās kļūt par matemātikas skolotāju. „Vienam droši vien panākumu latiņa sākas no miljona latu, man – tā ir apmierinātība un prieka sajūta par savu darbu.”  

Santa Prancāne atzīst, ka darbs skolā attīsta spēju meklēt komunikācijas veidus. Santa izvēlējās strādāt Blīdenē. „Rīdziniekiem tāpat ir gana daudz iespēju. Ārpus Rīgas viss ir savādāk un man likās, ka, ja reiz es gribu kādam kaut ko dot, tas jādara tur, kur vairāk nepieciešams”.  

Gatis Narvaišs skolā sāka strādāt uzreiz pēc fizikas bakalaura grāda iegūšanas. Mācot fiziku un matemātiku, Gatis pacietīgi radījis apstākļus, lai jaunie cilvēki pamanītu, cik tiešs sakars eksaktām zinātnēm ir ar ikdienas dzīvi un vajadzībām.