Zināšanu sabiedrības nedēļas ietvaros 21 programmas dalībskolā par datoru un interneta pieejamību un izmantošanu tika aptaujāti gandrīz 1000 astoto (14 gadi) un vienpadsmito klašu (17 gadi) skolēni un direktoru vietnieki informātikas jautājumos. Aptaujā pārstāvētas gan mazas lauku skolas ar 100 skolēniem, gan lielas Rīgas skolas ar vairāk kā 1000 skolēniem.
Aptauja rāda, ka skolēni ir gatavi un jau izmanto tehnoloģijas ikdienā. Turklāt, tehnoloģijas viņiem ir pieejamas gan mājās, gan arī skolā. Tajā pašā laikā mācību procesā tehnoloģijas tiek izmantotas samērā maz. Vairākumā aptaujāto skolu arī informātikas kabineti nav pilnībā noslogoti. Aptaujas dati un Iespējamās misijas novērojumi Zināšanu sabiedrības nedēļā skolās liecina, ka skolotājiem nepieciešama gan vēlme un prasmes izmantot tehnoloģijas, gan labāks tehniskais nodrošinājums – kā minimums viens dators ar interneta pieslēgumu katrā klases telpā un lielāks video projektoru skaits katrā skolā, mobilu datoru komplekti izmantošanai mācību stundām ārpus informātikas kabineta.
Iespējamās misijas direktore Zane Oliņa: „Pasaulē daudz tiek runāts par tā saukto digitālo plaisu, kas nozīmē to, ka tehnoloģiju pieejamība vienai iedzīvotāju grupai paplašina viņu iespējas produktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē informācijas laikmetā un, tieši otrādi, ierobežo viņu iespējas, ja tehnoloģijas nav pieejamas. Bieži esmu dzirdējusi apgalvojumu – visiem skolēniem jau tehnoloģijas nav pieejamas, tādēļ es nevaru dot vienu vai otru uzdevumu to skolēnu dēļ, kuriem varbūt nav datora. Mūsu šīs nedēļas pieredze liecina, ka digitālā plaisa drīzāk jāmeklē tieši skolotāju un skolēnu starpā. Skolotāju spējā iet līdzi laikam, uzņēmībā strādāt citādi, nebaidoties mācīties no saviem skolēniem. No otras puses, lai gan skolēni prot informāciju atrast, skolotāji viņiem var mācīt informāciju izvērtēt un saskatīt būtiskāko“.
Aptaujas rezultātu kopsavilkums
• Vairākumam skolēnu dators un internets ir pieejams gan skolā, gan mājās – 95% skolēniem mājās ir dators, bet 89% internets, pie tam 92% skolēnu atzīst, ka viņiem ir iespējams izmantot mājas datoru mācībām. Skolā ārpus stundām skolēniem dators visvairāk pieejams klasē (66%), informātikas kabinetā (61%), skolas internātā (52%) vai skolas bibliotēkā (25%). Vismaz trešdaļa skolēnu atzīmējuši, ka datori viņiem pieejami gan starpbrīžos, gan arī pēc stundām.
• Aptauja rāda, ka skolēni šajā vecumā datoru izmanto regulāri un ka viņiem piemīt nepieciešamās pamat prasmes. 82% skolēnu atzīst, ka pie datora katru dienu pavada no vienas līdz pāris stundām. Mācību vajadzībām mājas datori tiek izmantoti ievērojami vairāk kā skolas datori – mājas datorus mācību vajadzībām vismaz pāris reizes nedēļā izmanto 64% skolēnu salīdzinājumā ar 12% skolēnu, kas mācībām tik bieži izmanto skolas datorus. Mācībām ārpus stundu laika skolēni visvairāk izmanto, meklējot informāciju internetā referātu un projektu izstrādei (89%), saziņai ar skolotāju vai klasesbiedriem par uzdoto vielu (75%), veidojot prezentācijas (70%) un rakstot sacerējumus, esejas vai mājas uzdevumus datorrakstā (53%). Vairāk kā 60% skolēnu labprāt pilda skolas uzdevumus un gribētu skolā darīt vairāk lietas, izmantojot datoru, aptuveni 10% skolēnu to dara nelabprāt, bet vismaz 20% skolēniem nav noteikts viedoklis. Gandrīz 90% skolēnu apgalvo, ka viņi prot atrast viņiem nepieciešamo informāciju internetā, nosūtīt un saņemt e-pastu, sagatavot PowerPoint prezentāciju un uzrakstīt un noformēt dokumentu datorrakstā.
• Ņemot vērā direktoru vietnieku informātikas jautājumos sniegtos datus par datoru pieejamību un izmantošanu, kopumā aptaujātajās skolās vidēji ir viens dators uz desmit 5.-12. klašu skolēniem. Šie skaitļi svārstās no 3 skolēniem uz vienu datoru mazākajās skolās līdz 17 skolēniem uz vienu datoru lielākajās skolās. Skolās ir atšķirīgs nodrošinājums ar tehnoloģijām skolotāju darba vajadzībām. Aptaujātajās skolās ir vidēji viens dators uz pieciem skolotājiem. Šie skaitļi svārstās no datora katram skolotājam līdz vienam datoram uz 22 skolotājiem. Vairākumā skolu datori skolotāju lietošanai pieejami skolotāju istabā vai metodiskajā kabinetā un atsevišķās klasēs. Trīs ceturtdaļas direktoru vietnieku atbildējuši, ka vismaz pusei skolotāju mājās pieejams internets un dators. Aptaujātajās skolās vidēji ir 5 video projektori, to skaits svārstās no 2 līdz 15 uz skolu.
• Lielākajam vairākumam datoru skolēnu un skolotāju lietošanai ir arī interneta pieslēgums. Bezvadu internets nav pieejams piecās no aptaujātajām skolām, sešās skolās tas ir pieejams skolas vadībai un atsevišķiem skolotājiem, četrās skolās skolēniem un skolotājiem noteiktās vietās, bet trīs skolās bezvadu internets pieejams gan skolēniem, gan skolotājiem visā skolā.
• Direktoru vietnieku aptauja rāda, ka vismaz puse skolotāju datoru izmanto skolēnu atzīmju un apmeklējuma ievadīšanai centralizētā sistēmā (piemēram, e-klase), skolēnu darba lapu vai citu mācību materiālu sagatavošanai, ar mācībām saistītas informācijas meklēšanai internetā un saziņai ar kolēģiem. Vismazāk – tikai daži skolotāji – datoru izmanto mācību materiālu un mājas darbu izvietošanai interneta vidē skolēnu lietošanai un saziņai ar skolēniem un vecākiem.
• Skolēnu aptauja liecina, ka mācību stundās vismaz pāris reižu nedēļā datori tiek izmantoti sekojošām darbībām: vērojot skolotāja prezentāciju ar datoru vai interaktīvo tāfeli (52% respondentu), vērojot animācijas, video materiālus vai citas vizuālas demonstrācijas, kas palīdz labāk saprast mācību vielu (28%), patstāvīgi pildot testus vai citus vingrinājumus, izmantojot datoru (19%), individuāli vai grupās meklējot informāciju internetā (13%), vai strādājot pie individuāliem vai grupu projektiem (10%).
• Direktoru vietnieku aptauja liecina, ka informātikas kabineti maz tiek izmantoti citu mācību priekšmetu vajadzībām, lai gan tie ir pieejami. 70% aptaujāto skolu informātikas kabinetos nedēļā notiek 20 vai mazāk informātikas un programmēšanas stundu. Tas nozīmē, ka šie kabineti ir noslogoti par 50%. Pusē no skolām citu priekšmetu skolotāji informātikas kabinetos vada vidēji dažas stundas nedēļā, trešdaļā skolu – 5 līdz 10 stundas nedēļā, bet trīs skolās – vairāk kā 10 stundas nedēļā. Citu priekšmetu skolotāji informātikas kabinetu mācību stundām, galvenokārt, izmanto, lai skolēni meklētu informāciju internetā, pildītu vingrinājumus vai testus, vai tādēļ, lai skolotājs rādītu prezentācijas vai simulācijas uz ekrāna.
• Vairāki direktoru vietnieki atzīmējuši, ka daļa datortehnikas ir novecojusi, īpaši datorkabinetos, ka skolai nav nepieciešamo resursu katra skolotāja nodrošināšanai ar vienu datoru darba vajadzībām, ka atsevišķos priekšmetos skolotājiem trūkst materiālu, ko izmantot, un ka ne visi skolotāji prot izmantot tehnoloģijas. Lai katrā klašu telpā būtu vismaz viens dators, pēc direktoru vietnieku domām, katrā no aptaujātajām skolām nepieciešami vidēji 15 datori.
