Dzimis: Rīgā, 1983
Izglītība: Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, ķīmijas tehnoloģijas bakalaurs (2005), ķīmijas zinātņu maģistrs (2007)
Intereses: pedagoģija, psiholoģija, salsa, joga
Pieredze: asistents Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā, privātstundu pasniegšana

Skola, kurā strādā: Pumpuru vidusskola

Mārtiņš uzskata, ka izglītība ir visa pamats. „Izglītība, ko iegūstam ģimenē, skolā un sabiedrībā, ietekmē ikviena cilvēka dzīvi. Tieši balstoties uz iegūtām zināšanām, nepārtraukti pilnveidojoties un mainoties, mēs spējam progresēt jebkurā darbības sfērā.“

Mārtiņš ir ieguvis maģistra grādu ķīmijā, strādājis Koksnes ķīmijas institūtā, bet pēc laika apjautis, ka šis darbs viņu nesaista. „Sapratu, ka tas nav man piemērots, ka tas nav manai dvēselei. Līdz ar to sāku meklēt, ko citu varu darīt. Viena no iespējām bija – privātstundu pasniegšana.” Patiesībā ar bērnu mācīšanu Mārtiņš, kā pats saka, mazliet ņēmies jau pamatskolā – skaidrojis kas un kā. Arī vidusskolas laikā palīdzējis klases biedriem, brālim, māsai un draugiem. „Tolaik to darīju, jo man patika, bet es neapzinājos, ka tā varētu būt profesija.”

Tagad nu jau otro gadu viņš nopietni pasniedz fizikas, ķīmijas, matemātikas privātstundas gan vidusskolēniem, gan studentiem. „Jā. Man šķiet, ka man tas padodas. To ir teikuši arī skolojamie, ka man esot izdevies divās trīs stundās paskaidrot to, ko skolotājiem nav izdevies vairākos gados.”

Mārtiņa tālākos dzīves plānos ir izkristalizējusies ideja par savas skolas izveidi. „Kā to realizēšu, kā tas izdosies, to nezinu, bet maziem, maziem solīšiem uz to eju.” Šajā kontekstā viņš uzlūko arī savu ķīmiķa izglītību. „Man, protams, patīk dabaszinātnes – mani vienmēr ir saistījis, kā „iekārtota” daba, cilvēks. Šajā gadījumā, tas ko esmu uzzinājis, to, ko esmu atradis, ar to vēlos padalīties ar bērniem, lai arī viņi vairāk aizdomājas, kas notiek apkārt.”

Pieteikšanos Iespējamā misijā Mārtiņš esot apsvēris jau pirms gada. „Nejauši klausījos radio un dzirdēju, bet nolēmu iestāties otrajā gadā, jo pērn organizēju savas kāzas. Biju domājis iet studēt pedagoģiju, bet, apskatot šo iespēju, kāda ir Iespējamā misijā -, tad nolēmu pieteikties šeit. Būt par skolotāju, tas ir mans aicinājums un es vēlos ienest izglītībā vislabāko, ko vien spēju."