Dzimusi: Kuldīgā, 1980
Izglītība: Rīgas Stradiņa universitāte, Politoloģija ar specializāciju starptautiskajās attiecībās, bakalaurs, 2002;
Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, Tiesību zinātnes profesionālā studiju programma, 2003;
Lundas Universitāte (Zviedrija), Starptautiskā maģistrantūras programma vides zinātnē, 2005
Intereses: apgūst klavieru un ģitāras spēli, ceļošana, pārgājieni kalnos, nobraucieni ar sniegadēli, joga
Pieredze: darbība komunikāciju jomā Pasaules Dabas fondā, vides izglītības aktivitāšu organizēšana Gruzijā

Skola, kurā strādā: Jaunpiebalgas vidusskola

„Lielākai daļai darbu, ko esmu veikusi pēdējos gados, galvenā motivācija ir bijusi padarīt pasauli labāku,“ Ieva raksta savā pieteikumā. Viņa ir studējusi politiskās zinātnes un jurisprudenci Latvijā, kā arī vides zinības Zviedrijā, strādājusi Pasaules Dabas fondā par komunikāciju vadītāju, kā biedrības GLEN Latvija dalībniece četrus mēnešus bijusi projektā Gruzijā. Ieva ceļo, mācās mūziku, nodarbojas ar jogu, snovo, lasa un vēl un vēl. Beidzamā gada laikā Ievai svarīgi šķitusi sev apsolītās brīvības saglabāšana, drosme pateikt nē daudz kam parastam, lai varētu nodarboties ar to, kas aizrauj un pilnveido.

Uz jautājumu, kāpēc viņa pieteikusies misijai, Ieva min, ka pamudinājums nāk jau no laikiem, kad viņa strādāja vides jomā. „Sapratu, ka ne jau vide ir jāglābj - tie ir cilvēki, kam būs vajadzīga glābšana, ja pasaule turpinās dzīvot līdzšinējā bezatbildīgajā veidā. Tobrīd mēģinot pārliecināt pieaugušos, domāju, cik svarīgi būtu veidot atbildīgas dzīves izpratni no mazotnes. Vēlāk darbojoties Gruzijā, pēc tam ceļojot Irānā un Indijā, šai cilvēka-vides attiecību izpratnei pievienojās plašāks skatījums uz pasaules mijiedarbībām kopumā. Un vēl stiprāka pārliecība un vēlēšanās par to runāt ar bērniem. Neilgi pēc atgriešanās Latvijā nejauši uzzināju par Iespējamo misiju un sapratu, ka tā var kļūt par iespēju runāt ar skolēniem.“

Ieva par sevi domā, ka ir atvērta, rosīga, prot iedvesmot, tāpēc uzskata, ka ir piemērota skolotāja darbam. „Redzu sociālo zinību priekšmetu kā vietu, kur parādīt pasaules plašumu un mijiedarbības, mūsu pieņemto lēmumu vietu tajā un tātad - arī mūsu atbildību. Vēlos kopā ar skolēniem paraudzīties savādāk uz mūsu sabiedrību un ierastajiem ceļiem, atklāt stereotipus un uzvedības modeļus.“ Vienlaikus Ieva apzinās, ka viņai trūkst pieredzes pasniegšanā skolēniem aizraujošā veidā. Tāpēc no šiem diviem gadiem viņa sagaida intensīvas mācības.