Izglītība: Latvijas Universitāte Sociālo Zinātņu fakultātē ieguvusi bakalaura grādu politikas zinātnē, gadu studējusi Viskonsīnas universitātē (Oklērā, ASV) psiholoģiju un sociālo darbu.
Pieredze: pusotru gadu strādāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā par komunikācijas sekretāri; kopš 14 gadu vecuma ir iesaistījusies kultūras un izglītības fonda „Upe” rīkotajā nometnē bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, sākumā kā palīgs, beidzamos trīs gadus kā audzinātāja; strādājusi ziedu salonā un piedalījusies dažādos ar floristiku saistītos pasākumos.
Intereses: dažādas sportiskas aktivitātes, jo īpaši frīsbijs
Skola, kurā strādā: Ikšķiles vidusskola
„Vissvarīgākais notikums manā personīgajā izaugsmē līdz šim bijusi „Upe” - nometne bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām,” Dace stāsta. Ar tās darbību viņa ir saistīta kopš 14 gadu vecuma. „Upē” sāku strādāt nejauši. Mammas ziedu salons atrodas vienā ēkā ar Lielvārdes mākslas skolu, kuras vadītāji sāka šo ideju īstenot. Viņiem vajadzēja palīgus. Es pati brīnos, ka nenobijos, jo tas bija garīgi un fiziski smagi. Tagad varu teikt, ka esmu izaugusi kopā ar daļu no nometnes dalībniekiem. Ir bērni, kuriem pirms 10 gadiem bija tik spēcīgi runas defekti, ka viņu komunikācijas iespējas bija ļoti ierobežotas, bet tagad viņi ietērpj savu prieku un bēdas vārdos.”
Pēc vidusskolas Dace iestājās LU studēt politikas zinātni. Studiju pēdēja gadā viņa ieguva mecenātes Ainas Dravnieks – Galējs stipendiju un mācījās Viskonsīnas universitātē (Oklērā, ASV) psiholoģiju un sociālo darbu.
Misijā Dace pieteicās vairāku iemeslu dēļ. „Tas ir jauns izaicinājums un iespēja pilnveidot sevi, no otras – sniegt savas zināšanas citiem, dalīties ar pieredzi.” Vēl viens pamudinājums ir pašreizējais darba tirgus Latvijā, kur jauniešiem ar nelielu pieredzi ir maz iespēju atrast darbu, kurā sevi attīstīt, Dace atzīst. Skološanas process viņu ieinteresēja vēl vairāk, kad pati pērm pieredzēja milzīgās izglītības sistēmas atšķirības Latvijā un ASV.
„Lai gan agrāk man būtu grūti iedomāties sevi klases priekšā, tagad esmu sapratusi, ka skološana ir divvirzienu process, kurā gūst ne tikai skolnieks, bet arī skolotājs. Tās pāris reizes, kurās esmu vidusskolēniem stāstījusi par savu studiju pieredzi Latvijā un ārzemēs, mani iedvesmo, jo apzinos, cik būtiska būtu bijusi šāda iespēja, kad es mācījos vidusskolā.”
Dace savās mācībstundās gribētu ienest vairāk praktiskas darbošanās. „Jau vidusskolas mācību procesā sapņoju par to, kā tas būtu, ja skolotāja nelasītu tekstu no grāmatas, bet dotu iespēju šīs zināšanas pielietot, simulējot līdzvērtīgās situācijās, strādājot grupās, analizējot aktuālos notikumus Latvijā un pasaulē,” teic Dace.
