Dzimis: Cēsīs, 1988.gadā
Izglītība: LU Vēstures un filozofijas fakultāte
Pieredze: Viens no Sandra talantiem ir rakstīšana. Viņš bijis skolas avīzes redaktors, piedalījies pagasta avīzes veidošanā, rakstījis laikrakstam „Druva”, piedalījies un uzvarējis dažādos eseju konkursos. Ticot, ka viņa spēkos ir veikt reālas izmaiņas un padarīt pasauli labāku, Sandris pat kandidēja Vecpiebalgas novada vēlēšanās. Viņš ir mācījies arī aktiermeistarību. Šobrīd Sandris aktīvi iesaistījies Vecpiebalgas Evanģēliski luteriskās draudzes padomē. Sandris pats saka, ka visādā ziņā ir Vecpiebalgas patriots.
Intereses: Sandris ir izteikts cilvēkmīlis. Viņam patīk būt kopā ar visdažādākajiem ļaudīm. Iepazīties. Sarunāties. Sandri interesē un aizrauj psiholoģija. Brīvā laikā viņš labprāt lasa. Ziemās slido, bet vasaru vakaros skrien un peld.
Skola, kurā strādā: Lizuma vidusskola
Par sevi Sandris saka, ka nekad nekļūtu tāds cilvēks, kāds ir šobrīd, ja viņam līdzās nebūtu skolotāju, kas savulaik pamanīja viņa spējas, kas ieinteresēja, aizrāva un motivēja.
„Vēlos pakāpeniski mainīt skolēnu attieksmi pret izglītību. No savas pieredzes zinu, ka mācīšanās var būt aizraujošs piedzīvojums, kas nemitīgi paplašina pasaules skatījumu. Lai tas notiktu, skolotājam tikai jāatrod iedarbīga motivācija.” Un Sandris tic, ka viņam ir gana dzīves pieredzes un pietiekami liela interese par cilvēku psiholoģiju, lai to īstenotu.
Sandris ir pārliecināts: „Nav netalantīgu cilvēku. Skolotājs diendienā būdams līdzās ir tas, kurš šīs spējas var pamanīt un palīdzēt attīstīt. Ja tas izdodas, jaunais cilvēks ievērojami stiprina savu pašapziņu, viņš jūtas šai pasaulē daudz drošāk. Tas savukārt motivē gūt zināšanas un mācīties.”
Sandris grib mainīt arī stereotipu par skolotāju un skolēnu attiecībām un hierarhiju tajās. Viņaprāt, skolotājs var būt arī padomdevējs, sarunu biedrs, draugs, ne tikai atsvešināts gudrākais. Skolotājs ir kas mazliet vairāk par priekšmetu, kuru viņš pasniedz.
Bez sava priekšmeta Sandris ir entuziasma pilns organizēt skolā arī dažādus pulciņus, jo tajā viņš redz iespēju attīstīt savu skolēnu talantus.
Iespējamā misijā Sandris iesaistījās, jo ir dziļi pārliecināts, ka izglītības sistēmā Latvijā nepieciešamas pārmaiņas, jauns skatījums, citādāka pieeja.
„Šo divu gadu laikā es gribētu saprast, vai šis darbs ir mans aicinājums,” saka Sandris. „Ja tas tā būs, turpināšu darboties šajā virzienā.”
