Dzimis: Daugavpilī, 1986
Izglītība: Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte Matemātikas bakalaura programma, 2009
Intereses: palīdz varākām vides aktīvistu nevalstiskām organizācijām, tostarp, Latvijas Zaļajai kustībai un Pavilostas pelēkās kāpas biedrībai
Pieredze: Latvijas ziņu nodaļas žurnālists laikrakstā Diena, aktivitātes organizācijā Latvijas Zaļā kustība
Skola, kurā strādā: Rīgas Mūzikas internātvidusskola (2009.-šobrīd)
Savos 22 gados Aleksandrs ir uzkrājis vērā ņemamu pieredzi žurnālista darbā – vairākus gadus rakstījis LU portālam, žurnālam Alma Mater un laikrakstam Diena par dažādām sociālām un patērētāju aizsardzības tēmām. Tomēr viņu vilina skola. "Vēlos pārbaudīt savas pedagoga iemaņas. Līdz šim neliela, taču produktīva privātās skološanas pieredze deva gandarījumu, redzot, kā cilvēks salīdzinoši īsā laikā pārvar sevi. Lai redzētu šo progresu, skolotāja arodā ir vērts ieguldīt pūliņus,” uzskata puisis.
Aleksandrs darbu skolā uztver kā lielu atbildību. „Esmu diezgan pārliecināts par to, kas man būs jāmāca – ka es nesastāstīšu muļķības -, bet par cilvēcisko pusi –ir jāuzmanās, lai kādu neaizvainotu, neaizskartu ar kādu joku. Es arī negribētu, ka, neviļus kopējot manu uzvedību, kāds skolēns no manis pārņemtu kādas sliktas īpašības.”
Kā skolotājs Aleksandrs, pirmkārt, gribētu aizraut skolēnus. „Visus – tas būtu naivi cerēt, tomēr jācenšas ir – tāds ir mērķis. Tā kā pats esmu piedalījies dažādās olimpiādēs, tad domāju, ka kādā klasē noteikti būs cilvēki, kam interesēs mācīties papildus un piedalīties. Ja viņi saņemtu kādas atzinības, tad man kā skolotājam, protams, būs patīkami.”
Viens no Aleksandra mērķiem ir izveidot draudzīgas attiecības ar skolēniem un palīdzēt risināt konfliktus skolēnu starpā;daudz skolotāju, kas ikdienas darbu burzmā tiem pievērš pienācīgu uzmanību.
Sevi Aleksandrs uzskata par daudzšķautņainu. „Izteiktākās iezīmes laikam ir mērķtiecība un tas, ka neesmu ļaunatminīgs – no vienas puses tas ir ļoti labi, bet no otras puses – nāk par sliktu, tomēr tas man ļauj dzīvot vieglāk. Vislabāk padodas ilgtermiņa projekti. Citiem ir tā - hop - iekšā, jau visu dara, bet viņiem ātri apnīk. Man sākumā ir mazliet jāiešūpojas, bet, kad esmu iekšā, tad iet ļoti labi." Tāpēc Iespējamās misijas divu gadu distanci Aleksandrs vērtē kā labu - tā ir pietiekami gara.
