Dzimtā vieta: Liepāja
Augstskola: Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte
Skola, kurā strādāja: Rīgas Mežciema pamatskola
Intereses: sporta dejas, koris, sports, debašu sacensības
Jaunā liepājniece Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu bioloģijā. Inese sevi raksturo kā cilvēku, kam patīk visur iesaistīties — korporācijas Imeria biedre, darbojusies augstskolas un Bioloģijas fakultātes Studentu padomē, 6 gadus dziedājusi popgrupā Tev un Man. Bioloģiju izvelējusies, paklausot sidsbalsij, un skolotājas darbu Inese saskata kā iespēju apvienot aicinājumu ar savu rosīgo dabu. «Sevi redzu kā skolotāju, kas aizrauj skolēnus, kliedē mītu par bioloģiju kā vienu no briesmīgākajiem mācību priekšmetiem, kas dzīvē nekad nenoderēs.»
Inese Pelnēna: «Pavadīt dzīvi laboratorijā nav mans mērķis. Man patīk darboties ar bērniem. Darbs skolā ir viens no labākajiem veidiem, kā likt lietā bioloģijas zināšanas. Ja skolēniem liek tikai izlasīt grāmatu un atbildēt uz jautājumiem, tad grūti sagaidīt viņu degsmi. Bet dabas likumsakarības ir tik interesantas, tās tikai jāparāda no pievilcīgās puses! Esmu pieredzējusi putnu ekskursijas četros no rīta, vēlos atklāt, ka svarīgi pazīt ne tikai pīlādzi un ozolu, bet arī citus kokus, augus, kukaiņus. Gribu aizraut bērnus, rosināt viņus izzināt, saprast un tiekties pēc mērķa. Daudzi bez aicinājuma pēc vidusskolas aiziet uz ekonomistiem, politologiem, jo nav guvuši pareizas ziņas par citām profesijām, par tiem pašiem biologiem.
Apzinos, ka pedagogs nemāca tikai savu mācību priekšmetu. Jauniešiem jāatklāj, ka skolotājam ir hobiji. Līdztekus mācībām ne mazāk svarīga skolā ir sabiedriskā dzīve. Atceros sevi kā skolnieci un zinu, ko skolēns sagaida no skolotāja. Man šķiet, ka daļa skolotāju ir iesīkstējuši. Tas, ko reizēm pati kā skolniece nesagaidīju, ir tas, uz ko mudina un piedāvā programma. Protams, svarīgs ir skolas vadības atbalsts. Lai sekmīgi mācītu un aizrautu skolēnu sirdis, skolotājam jābūt pienācīgi nodrošinātam gan aprīkojuma, gan atalgojuma ziņā.
Mūsdienās daudziem cilvēkiem trūkst ticības sev un citiem, bet es gribu dot cerību, ka mūsu valstī un pasaulē viss mainīsies uz labu. Zinu, ka nebūs viegli, ka reizēm nākšu mājās raudādama, tomēr zinu arī to — man izdosies! Kā iztēlojos savu dzīvi pēc gadiem pieciem? Man būs maģistra grāds, dzīvošu vecāku mājās Liepājā un, iespējams, strādāšu savā skolā — Raiņa 6. vidusskolā.»
