Dzimusi: Rīgā, 1985
Izglītība: Banku augstskola, Uzņēmējdarbības vadīšana/uzņēmējdarbības informātikas programma, 2008
Intereses: Eiropas Savienība ar tās dažādo kultūru, valodām, virtuvi
Pieredze: NVO Klubs Māja - jaunatne vienotai Eiropai vadīšana, projektu vadīšana Valsts kancelejā un Eiropas Savienības informācijas aģentūrā
Skola, kurā strādāja:
„Domāju, ka tas būs reāls piedzīvojums. Visādās jomās,” par dalību Iespējamā misijā saka Sandra. Visu mūžu bijusi rīdziniece, tagad viņa ir gatava mainīt pat dzīves vietu, tā sakot, „iegūt kultūršoku citā Latvijas vietā”.
Sandras darba pieredze saistās ar dažādiem projektiem Eiropas Savienības jautājumos. Kā pati saka, viņa centās sabiedrībai tulkot Eiropas Savienību – runāt vienkārši, nevis par subsidiaritāti, lēmumu pieņemšanas 10 līmeņiem, bet pavisam dabiski pateikt cilvēkiem, kāpēc mēs esam ES, ko varam iegūt. „Esmu aizrāvusies ar Eiropas Savienību - tās ir daudz dažādas kultūras, valstis, valodas, arī dažādas virtuves un dažādas iespējas. Strādāju gan ar jauniešiem, gan ar komunikāciju internetā. Un attiecīgi strādāšana ar jauniešiem aizveda līdz Iespējamai misijai.”
Par sevi Sandra saka: „Vējš galvā, bet tāds diezgan piesardzīgs,” un uzsver, ka viņai ir svarīgi pastāvēt uz savām vērtībām. Skolotāja darbs iekļaujas Sandras vērtību sarakstā. „Man vienmēr ir šķitis, ka strādāt par skolotāju ir viens no neatkārtojamākajiem darbiem pasaulē, jo tā ir iespēja nodot tālāk savas zināšanas citiem, un viņi tās atkal izmantos. Pavisam vienkārši - vēlos piepildīt savu sapni - būt par skolotāju. Vēlos būt laba skolotāja, kas skolēniem māca ne tikai savu priekšmetu, bet, ja viņi to vēlas, dod iespēju paskatīties uz pasauli nedaudz plašāk - tieši tik vienkārši un tik sarežģīti.“
Sandra uzsver, ka mācīšanas procesā viņai šķiet būtiski, pirmkārt, sarežģītas lietas iztulkot vienkāršāk un, otrkārt, parādīt to ietekmi dzīvē. „Atceros, ka mēs visi klasē runājām: kādēļ gan jāmācās matemātika, tam taču nav nekādas jēgas! Tagad saredzu, ka matemātikai taču ir cits mērķis! Tāpēc kā skolotāja vēlas parādīt saistības: kā mazas lietas noved pie lielām.
Gan mācoties skolā, gan augstskolā vienmēr apbrīnoju pasniedzējus, kas sava priekšmeta ietvaros spēja iemācīt arī ko citu ikdienas dzīvē nepieciešamu - vērtības, cieņu, palīdzēja iemācīties analizēt apkārtējos notikumus, kā arī spēja aizraut ar savu priekšmetu. Šie skolotāji man vienmēr ir bijuši paraugi, kuros ieklausīties un, ja ne pieņemt viņu teikto, tad vismaz rūpīgi pārdomāt.
Tieši tādēļ mans mērķis ir - būt vienkārši labai skolotājai, atbilstot tiem standartiem, kurus es novērtēju savos skolotājos. Jau līdz šim, strādājot ar jauniešiem, zinu kādu gandarījumu var gūt, kad redzi, ka tavs darbs sniedz augļus un skolēni novērtē to, pielietojot iegūtās zināšanas tālāk. Es arī vēlētos skolā ienest daļu no tās pieredzes, ko guvu darbojoties nevalstiskajā sektorā.“
