Dzimtā vieta: Gulbene
Augstskola: Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte
Skola, kurā strādāja: Blīdenes pamatskola
Intereses: ceļošana, joga, meditācijas
Dzimusi un augusi Gulbenē. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē ieguvusi bakalaura grādu matemātikā, bet Ekonomikas un vadības fakultātē — maģistra grādu sociālajās zinātnēs. Santa Prancāne:«Var jau braukt glābt pasauli, bet daudz svarīgāk un varbūt arī grūtāk ir darīt sirds darbu dzimtajā pusē. Nozīmīgāk par matemātikas formulām ir iemācīt jauniešus domāt.»
Studiju laikā Santa ir pārstāvējusi Latvijas Universitāti zinātniskā konferencē Čehijā, ar ERASMUS stipendiju studējusi Birmingemas Universitātē Lielbritānijā, vēlāk pārstāvējusi Latvijas Banku vairākos semināros ārvalstīs.
«Bankā man bija interesanti,» Santa saka, reizē atzīstot: «Tomēr kaut kā pietrūka. Jutu, ka gribētu citiem dot vairāk. Iespējamās misijas aicinājums bija tieši laikā. Biju gadu nodzīvojusi ASV, gadu ceļojusi pa Āzijas valstīm, līdz sapratu, ka gribu darīt to, par ko domāju bērnībā. Matemātika bija mans mīļākais mācību priekšmets kopš 1. klases. Jau trešajā klasē prasīju skolotājai, kā var kļūt par matemātikas skolotāju. Taisnība, agrā jaunībā skolotāja darbs nelikās prestižs. Atturēja arī nelielās algas. Tagad apzinos pedagoga aroda atbildību un arī iespējas. Gribu pasauli mainīt, padarīt labāku, un tas ir viens veids — ar bērnu starpniecību, atklājot viņiem, kas ir labs, kas slikts.
Matemātiku noteikti var pasniegt tā, lai tas nebūtu garlaicīgi. Ir tā — tas, ko saproti, ir interesanti. Vēlos palīdzēt bērniem iemīlēt matemātikas skaidrumu, precizitāti un vienkāršību. Esmu pārliecinājusies, ka dzīve valda sakarības. Saskatīt tajā savas formulas un spēt atrisināt dzīves uzdevumus, — to gribu iemācīt audzēkņiem, vislabāk jau savā dzimtajā pusē. Pēc vidusskolas tiecos prom, toties tagad vēlos atgriezties. Protams, vidē, kurā esi izaudzis, tevi pazīst un īpaši vērtē, bet es tam esmu gatava. Iespējamā misija bija domāta tieši man, lai gan uz skolu droši vien būtu aizgājusi tik un tā.
Vienmēr esmu bijusi nemiera gars, gribējusi visur piedalīties. Ar bērniem esmu strādājusi nometnēs. Labprāt strādātu par klases audzinātāju, jo domāju, ka varētu daudz dot no ceļojumos pieredzētā. Šis projekts no jauna mudina būt rosīgai. Ja līdzīgi cilvēki ir apkārt, tas rada kopēju enerģētiku.»
