Dzimtā vieta: Rīga
Augstskola: University of Hull, Lielbritānija
Skola, kurā strādāja: Ozolnieku vidusskola
Intereses: ceļot, atklājot pasauli, valodas, kultūras, teātris, mūzika
Edīte ieguvusi bakalaura grādu University of Hull (Lielbritānijā) studiju programmā Socioloģija un antropoloģija ar spāņu valodu. Edīte pēdējos 7 gados dzīvojusi 5 dažādās valstīs, spēj sazināties piecās valodās, uzskata sevi par pasaules pilsoni, kas lepojas ar latvisko izcelsmi. Darbs par angļu valodas skolotājas palīdzi Spānijā un sākumskolas skolotājas palīdzi Lielbritānijā pamudinājis pieteikties Iespējamai misijai. "Gribu atgriezties un sākt dot pasaulei atpakaļ kaut kripatiņu no tā, ko esmu guvusi 16 izglītībā pavadītajos gados."
Edīte 22 gados sasniegusi apskaužamu pieredzi un briedumu. Tas stiprinājis pārliecību, ka ar gribasspēku un darbu var visu: "Ticu, ka ikviena liktenis ir paša rokās. Man vienmēr ir piemitušas līderes dotības. Allaž esmu iedrošinājusi un motivējusi citus. Sākumskolas laikā Mātes dienai iestudēju klasē fragmentus R. Paula Meža gulbjiem, 13 gadu vecumā Jelgava man kļuva par šauru un atradu skolu Rīgā, vēl pēc diviem gadiem aizbraucu apmaiņas programmā uz ASV.
Tagad zinu - jau gads projām no mājām var pilnībā mainīt skatījumu uz lietām un pasauli. Mācoties dažādās pasaules valstīs, esmu apguvusi atšķirīgas mācīšanas metodes, kas, strādājot ar jauniešiem, ir ļoti svarīgi. Darbs skolā man atklājis, ka savā ziņā vajag nolaisties līdz skolēnu līmenim, mācīt ar to tēmu starpniecību, kas jauniešus saista.
Esmu strādājusi par jauniešu konsultantu un nometņu vadītāju. Darbs apmaiņas programmā ar bērniem un jauniešiem mani iemācījis domāt dažus soļus uz priekšu un būt gatavai negaidītajam. Man piemīt augsta atbildības izjūta, un mērķa vārdā esmu gatava riskēt.
Šķiet, pārāk lielai daļai jauniešu Latvijā pietiek ar skolu vien, taču skolai būtu jārada vēlme attīstīties plašāk, dziļāk. Kā skolotāja gribu mainīt daļu sabiedrības, arī pašu skolēnu priekšstatu par šo profesiju, pierādīt, ka skola un mācības var būt interesantas. Arī tālākā nākotnē vēlos strādāt bērnu un jauniešu labā, jo šo sociālo grupu reizēm neuzklausa un uztver par bezviedokļa sabiedrības daļu.
Ļoti vēlētos kādu laiku padzīvot mazattīstības valstī, iztiekot bez tā visa, kas pašai bieži vien šķiet pašsaprotami. Vienlaikus man tuva ir mazliet spāniskās dzīves uztvere - cilvēks strādā, lai dzīvotu, nevis otrādi. "
