Līga Sudare  Latviešu valodas un literatūras skolotāja

Līga Sudare
Latviešu valodas un literatūras skolotāja

Skola, kurā strādā

Rīgas Juglas vidusskola

Izglītība

Bakalaura grāds baltu filoloģijā un literatūrzinātnē, iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze

Pirms filoloģijas studijām Līga ieguvusi izglītību arī sabiedrisko attiecību jomā un vairākus gadus strādājusi par sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāju divos dažādos uzņēmumos, kur veidojusi mājas lapu saturu, pārvaldījusi sociālo tīklu aktivitātes, plānojusi uzņēmumu attīstību, veidojusi sadarbību ar klientiem un uzņēmumu partneriem. Līga piecus gadus bijusi arī Pakistānas goda konsula asistente viņa viesošanās periodos Latvijā, kā brīvprātīgā strādājusi labdarības veikalā “Otrā elpa” un darbojusies LU Fonda stipendiātu brīvprātīgo grupas valdē.

Intereses

Kultūras pasākumu apmeklēšana, kaķu mīļošana un, protams, grāmatu lasīšana

Līga un Iespējama misija

Aizdomas, ka Līga vēlas sevi ieguldīt izglītības jomā, viņai bijušas jau sen. “Esmu sapratusi, ka vienīgā pašrealizācija, kas sniedz gandarījumu, ir tā, kad no sevis dod kaut ko citiem, nevis centies visu iegūt sev.” Kad ilgas pēc šīs atziņas piepildījuma pieauga un neatkāpās, bijis skaidrs – Līgai ir laiks doties neparastā misijā. “Iespējams, ka skolotāju lieta man ir bijusi asinīs vienmēr, jo arī mana vecmāmiņa un tēva māsa visu dzīvi ir strādājušas šajā profesijā, bet tikai pēdējā laikā šī sajūta manī ir noformulējusies par vēlmi dot, nevis par vēlmi "kaut kam būt",” stāsta Līga.

Par sevis pašas mācīšanās pieredzi un motivāciju viņa min, ka izglītība ir vienīgās zāles pret diviem netikumiem – slinkumu un bailēm. Un vēl – tās efektīvi palīdz izvairīties no sajūtas, ka kļūsti vecs. Arī Līgas pieredzē iedvesmojošākā skolotāja zinājusi, kā uzturēt možu garu un ķermeni. “Ja pirms tam es biju apguvusi desmitiem veidu, kā legāli un puslegāli neierasties uz sporta nodarbībām, tad vidusskolā, kad Dace kļuva par manu klases audzinātāju, es pirmo reizi sapratu, ka fiziskās aktivitātes ir tīri laba lieta, ja to dara sevis (nevis sacenšanās) dēļ. Tieši to es gribētu pārņemt no savas lieliskās skolotājas – mākslu iedrošināt, parādot, ka viss iegūst lielāku jēgu, ja to nedara atzīmju vai rezultātu dēļ, bet gan sava prieka un intereses pēc. ”

Līga, ieguldot spēkus skolotājas profesijā, rūpēsies, lai skolēni – tātad nākotnes sabiedrība – paši izprastu likumsakarības. Viņa ir pārliecināta, ka viens mazs vārds var ievirzīt lielas domas un darbus. “Es gribu mācēt atrast šos īstos mazos vārdus, ko pateikt saviem skolēniem, un vēl vairāk es gribu iemācīt viņiem šos vārdus pateikt arī citiem. Protams, gramatiski pareizi! ” Jaunajai skolotājai ir arī plāns, kā skolēniem atklāt vārdu spēku: tā kā valoda ir dzīvs organisms, tā var būt lielisks spēles dalībnieks. “Caur spēles vai ikdienas situāciju piemēriem es gribētu parādīt, ka pašam no savas valodas nav jābaidās, tas ir instruments, kas strādā mūsu labā.”

Uz skolu Līga dosies ar domu: “Esmu te, lai mācītos!” Saviem skolēniem viņa novēl to pašu.