Liene Jurgelāne  Angļu valodas, kultūras vēstures un kulturoloģijas skolotāja

Liene Jurgelāne
Angļu valodas, kultūras vēstures un kulturoloģijas skolotāja

Skola, kurā strādāja: Rīgas Teikas vidusskola (2008.-2011.)

Iegūtā izglītība: Humanitāro zinātņu bakalaura grāds mākslās (Latvijas Kultūras akadēmija)

Šobrīd: biedrības kusT valdes locekle

Intereses: cilvēki, sarunas, lasāmviela, mūzika, snovbords, pārgājieni, pārbraucieni

Aktuāli: Dalība projektā “NVO kapacitātes stiprināšana attīstības sadarbības un attīstības izglītības politikas veidošanas procesā”, kas ilgst no 2012. gada septembra līdz 2013. gada septembrim un kura dalībnieki ir četru attīstības sadarbības un attīstības un globālās izglītības jomā strādājošo NVO pārstāvji (IAC, GLEN Latvija, LAPAS, Development Bulb). Viens no projekta mērķiem ir arī sagatavot stratēģiju par NVO līdzdalību attīstības sadarbības un attīstības izglītības politikas ietekmēšanā. Kopā ar domubiedriem esam dibinājuši biedrību kusT. Izglītība par būtisko. kusT piedāvā nodarbības, izglītojošas ekskursijas un pētnieciskus eksperimentus dažādām mērķauditorijām, kā arī veic sabiedrības informēšanas aktivitātes un izstrādā mācību materiālus, aptverot tādas satura jomas kā globālā/attīstības izglītība, vērtību izglītība, pilsoniskā izglītība un nākotnes izglītība. 

Es gribētu dzīvot sabiedrībā, kurā cilvēki turpina mācīties arī ārpus izglītības formālajiem rāmjiem, apzinās savas stiprās puses un pastāvīgi izvērtē savu rīcību, uzņemas atbildību par savu dzīvi, kopienām, kuru daļa tie ir, un sabiedrības labklājību plašākā mērogā. Sabiedrībā, kurā cilvēki izvērtē informāciju un notikumus no dažādiem skatu punktiem;  nesamierinās ar netaisnībām; pieņem lēmumus, izvērtējot dažāda līmeņa sekas;  saprot, ka viņiem ir izvēle un iespējas ietekmēt notikumus/ procesus/ lēmumus un attiecīgi rīkojas. Sabiedrībā, kurā cilvēki rīkojas saskaņā ne tikai ar individuāla, bet arī kopēja labuma interesēm.

Lai šī šābrīža apstākļos samērā ideālistiskā vīzija realizētos, pārmaiņām un iniciatīvai ir jānotiek vairākos līmeņos un jomās, tostarp izglītībā. Izglītības pamatuzdevums šādas sabiedrības veicināšanai, manuprāt, ir nodrošināt cilvēkus ar cita veida kompetencēm un iespējām, no kurām dažas, bet ne tikai, ir prasme strādāt ar informāciju, pieņemt lēmumus, izvērtēt riskus, uzņemties iniciatīvu, meklēt alternatīvus risinājumus gan vietēja, gan globāla mēroga izaicinājumiem, saskatīt dažādas kopsakarības, konkurences vietā dot priekšroku sadarbībai, mācīties būt atvērtākam dažādiem uzskatiem un vērtībām.

Daži no priekšnoteikumiem šī uzdevuma sekmīgai īstenošanai ir iespēja uzņemties atbildību par savu mācīšanos, iespēja gūt dažādu pieredzi un mācīties no šīs pieredzes, kā arī mācību procesa balstīšana kritiskās domāšanas, paaudžu sadarbības, starpdisciplinaritātes un citos principos. Iespēja strādāt skolā kā programmas dalībniecei un pēc tam kuratora lomā divu gadu garumā redzēt to darbu, ko ik dienas veic jaunie programmas dalībnieki, man ir devusi pārliecību, ka šādas pārmaiņas ir iespējamas, kā arī nepieciešamās kompetences, lai kļūtu par to iniciatoru un īstenotāju.