Juris Zakrevskis  Ķīmijas skolotājs

Juris Zakrevskis
Ķīmijas skolotājs

Augstskola: Rīgas Stradiņa universitāte, Farmācijas fakultāte

Skola, kurā strādāja: Olaines 1. vidusskola (2008.-2010.)

Intereses: melnbaltā fotogrāfija, klinšu kāpšana, piedzīvojumu sacensības

Šobrīd: Medpharma Services, veicu monitoringu zāļu klīniskajos pētījumos. Strādāju par komandas treniņu vadītāju vienā no pieredzes bagātākajiem komandas veidošanas programmu īstenotājiem Latvijā – Sense of Team. Šeit ir iespēja pilnvērtīgi izmantot skolā iegūtās grupu sajušanas un vadīšanas prasmes. Paralēli strādāju arī savā profesionālajā jomā farmācijā, kur darbojos zāļu klīnisko pētījumu virzienā. Tajā ir neatsverama mana skolā nostiprinātā laika un darbu plānošanas pieredze.

Piesakoties Iespējamā misijā:

Juris ir ieguvis farmaceita grādu Rīgas Stradiņa universitātē. Puisis no Jelgavas ir strādājis Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, vadījis klīniskos pētījumus vairākās slimnīcās. Juris aizraujas ar alpīnismu un snovbordu, ir apceļojis pasauli. «Mīlestību pret ķīmiju radīja mani ķīmijas skolotāji. Esmu guvis labumu no daudziem, bet negribu būt krājkasīte, kas vāc tikai sev. Jūtu, ka man itin kā būtu jāatdod parāds citiem. Domājot par saviem un draugu bērniem, jārūpējas par labu izglītību. Tikai tā valsts uzplauks. Mani un Iespējamās misijas mērķi saskan.»

Juris velta daudz enerģijas tam, ar ko ir aizrāvies, — alpīnismam, snovbordam (Juris ir šajos sporta veidos instruktors), viņam patīk satikt cilvēkus, arī — mainīt esošo. «Laikam jau neesmu ne īsti mākslinieks, ne teorētiķis,» Juris par sevi smaidot stāsta. «Programma mani uzrunāja. Uzskatu, ka laba izglītība ir visa pamatā un ka aizrautīga skolotāja vadībā skolēni krietni apgūst arī sarežģīto. Pats esmu pieredzējis gan ļoti labus, gan arī pretēja vērtējuma skolotājus. Lieliska skolotāja atvēra manī mīlestību pret ķīmiju. Jelgavas 2. ģimnāzijā gan organisko, gan neorganisko ķīmiju mācīja pasniedzēji no Lauksaimniecības universitātes. Patika viņu stils, attieksme, ekskursijas uz Organiskās sintēzes institūtu, uz Rīgas Stradiņa universitāti.

Vēlāk līdztekus mācībām esmu strādājis Organiskās sintēzes institūtā. Farmaceiti ir cilvēki, kas zina visu par zālēm, sākot no to izgudrošanas un pārbaudēm, analīzēm. Institūtā kopā ar kolēģiem meklēju jaunas vielas, metodes, iespējamos medikamentus. Jauna vielu, medikamentu var atklāt piecos gados, bet tā var arī nenotikt. Pie svarīgiem atklājumiem parasti ātri nenonāk. Tā zināmā mērā ir laimes spēle. Ja nesanāk, tad jādomā, kāpēc. Vajag laiku, enerģiju, pacietību.

Kopā ar kursabiedru izdevās atdzīvināt Latvijas Farmācijas studentu asociāciju. Sākām ar dažām mācību ekskursijām un semināriem un divos gados tikām līdz regulāriem pasākumiem, sadarbības projektiem Latvijas un Eiropas mērogā un starptautisku studentu apmaiņas programmu.

Gribu turpināt mācīties pats un mācīt citus. Vēlos strādāt komandā, izjust gandarījumu, ka izdevies citiem ko iemācīt. Tas viss neļauj pašam novecot.»