Jeļena Paršutina  Latvijas un pasaules vēstures, sociālo zinību skolotāja

Jeļena Paršutina
Latvijas un pasaules vēstures, sociālo zinību skolotāja

Skola, kur strādās un priekšmeti, ko mācīs

Tukuma 2. vidusskolā Latvijas un pasaules vēsturi un sociālās zinības. 

Izglītība

Maģistra grāds politikas zinātnē, iegūts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē.

Pieredze

Savu redzesloku Jeļena strauji paplašinājusi jau vidusskolā, kad 10 mēnešus mācījusies Japānā. Biedrības “Asociācija Dzīvesprieks” ģenerālsekretāra vietnieces amatā bijusi atbildīga par asociācijas publisko komunikāciju, līdzekļu piesaistīšanu un projektu veidošanu. Savulaik organizējusi NATO sammita simulācijas spēli, kur bijusi atbildīga par visu - spēles scenāriju, dalībnieku piesaisti un komunikāciju ar medijiem.

Intereses

Ceļošana, citu sabiedrību dzīvesveids, tradīcijas.

Jeļena un IESPĒJAMĀ MISIJA

“Darbs ar jauniešiem un savu zināšanu nodošana viņiem ir tas, kas sagādā man patieso prieku,” par motivāciju uzsākt gaitas programmā IESPĒJAMĀ MISIJA stāsta Jeļena. Programma viņai ir iespēja arī sevi izaicināt un atrast domubiedrus, ar ko nākotnē veidot kopīgus projektus izglītības jomā. 

Jeļenu savulaik mācībām iedvesmojusi matemātikas skolotāja, kas radījusi sakārtotības un skaidrības sajūtu, kā arī ieguldījusi garīgo spēku, lai skolēnos attīstītu strukturētu domāšanu. Otra viņas dzīves skolotāja bijusi kāda meitene no neformālās izglītības jomas. Viņa Jeļenai pavērusi vārtus uz izpratni par globālo izglītību un iespējām ieguldīt spēkus pasaules uzlabošanā.

Jeļena skolā ar savu piemēru vēlas parādīt, ka skolotāja profesija ir viena no svarīgākajām valsts attīstībai. Viņa ar diskusijām ļaus jauniešiem izprast otras puses nostāju un palīdzēs veidot konstruktīvu viedokli. “Jauniešiem jau skolā ir jābūt spējīgiem veidot savu viedokli par cilvēktiesību, demokrātijas, iecietības, patriotisma un starpkultūru komunikācijas jautājumiem.” Savus mērķus Jeļena centīsies panākt, izmantojot neformālajā izglītībā apgūtās prasmes un pārliecinās skolēnus, ka, lai attīstītos gan katrs atsevišķi, gan sabiedrība kopumā, nepieciešams vienam otru uzklausīt un cienīt.