Inese Vilciņa  Sociālo zinību skolotāja

Inese Vilciņa
Sociālo zinību skolotāja

Skola, kurā strādā
Olaines 1. vidusskola

Izglītība
Bakalaura grāds kultūras socioloģijā un menedžmentā, iegūts Latvijas Kultūras akadēmijā

Pieredze
Inese pirms dalības programmā Iespējamā misija strādājusi Kanādā un Latvijā par audzinātāju un skolotāju palīgu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Šī pieredze viņai sniegusi izpratni, kā veidot bērniem drošu, uzticamu, motivējošu vidi un aktivitātes. Vēl Inese ir bijusi projektu asistente Vides risinājumu institūtā, kur veidojusi jauniešu projektus, kā arī vadījusi organizācijas mājas lapas izstrādi. Strādājusi arī biedrībā “Skaņu mežs”, kur festivālā ar tādu pašu nosaukumu rūpējusies par viesmīlību un organizatoriskiem jautājumiem.

Intereses
Ceļošana, fotografēšana, mūzika, netradicionālās izglītības metodes

Inese un Iespējamā misija
“Nekad nebiju domājusi strādāt izglītības jomā, man pret to bija zināmi aizspriedumi, bet dzīve apgriezās kājām gaisā un es nonācu darbā bērnudārzā,” par savu ceļu pie pedagoģijas stāsta Inese un atklāj, ka pēc diviem gadiem darbā ar maziem bērniem ilūziju par skolotāja darbu viņai neesot. “Tas ir grūts, ļoti intensīvs darbs un nemitīgi rāda, kāds esi tu pats. Tomēr tā nestā vērtība, radošums, patiesās emocijas un rezultāti ir iedvesmojoši un mudina šajā sfērā iesaistīties pilnībā.”

Inese līdz 6. klasei ir mācījusies lauku skolā, tādēļ ideja par kvalitatīvas izglītības pieeju visiem Inesi pašu spārno ķerties pie mācīšanas. “Man ir paveicies, jo motivāciju mācīties un izglītības kā vērtības ideju ieguvu no vecākiem, tomēr ne visiem ir šādi vecāki.” Viņa kā savu spilgtāko mācīšanās pieredzi min kursa darba izstrādi augstskolā, kad tika dota “iespēja pašai izvēlēties ko pētīt, iegrimt darba izstrādē, virzīties no domas un domu līdz secinājumiem – tā bija jauna, personību izmainoša pieredze.”

Bet kā ieinteresēt bērnus mācībās tā, lai viņi gribētu mācīties visu mūšu? Šī jautājuma atbildes meklējumiem Inese nodosies ar īpašu atdevi. “Es vēlos paveikt to, lai mani skolēni nebaidās uzdot jautājumus, šaubīties un kļūdīties.” Vislielākais gandarījums Inesei būtu, ja bērni justos droši domāt paši un reizē ar prieku apgūtu jaunas zināšanas. To viņa īstenos, sekojot paraugiem, kas viņu savulaik iedvesmijuši: “Skolotājs, kurš mani ir mudinājis apgūt ko jaunu, bija pārliecināts, inteliģents, aizrautīgs, radošs, katrā uzdevumā atvēlot galveno uzmanību manam pašas darbam."

Un tā - kopā ar skolēniem meklējot harmoniju starp sadarbību un neatkarību, Inese prātā paturēs vadlīniju: “Līdzdalība dzīvē, patstāvība domās, alkas zināšanās.”