Eva Pavlovska Bioloģijas un dabaszinību skolotāja

Eva Pavlovska
Bioloģijas un dabaszinību skolotāja

Skola, kurā strādā
Rīgas Centra humanitārā vidusskola

Izglītība
Maģistra grāds biloloģijā un bakalaura grāds ķīmijā, abi iegūti Latvijas Universitātē

Pieredze
Laboratoriju apgādes uzņēmumā Eva spodrinājusi prasmi saprasties ar klientiem, apstrādāt un sakārtot kompānijas dokumentāciju, organizēt biroja ikdienas darbu, kā arī konferences, seminārus un citus pasākumus. Eva bijusi arī Latvijas Universitātes sieviešu basketbola komandas galvenā trenere un šajā amatā guvusi pieredzi treniņu plānošanā, cilvēku vadīšanā pretī kopējam mērķim un stiprinājusi neatlaidību.

Intereses
Basketbols

Eva un Iespējama misija
Evai dzīvē ir svarīgi izprast mērķi, kāpēc kaut kas tiek darīts, kā arī redzēt veiktajam darbam rezultātu. “Izglītības joma ir lieliska vide un vieta, kur pēc katras mācību stundas var redzēt, vai padarītais darbs nesīs augļus. Šādā vidē ir daudz vieglāk atrast motivāciju turpmākam darbam un izaugsmei!”
Taujāta, kas viņu pašu joprojām mudina apgūt ko jaunu, Eva atbild: “Ja lietas nenotiek tā, kā es to vēlos, cenšos atrast informāciju, kā palīdzēt tam visam iekustēties man vēlamajā virzienā. Izglītība un pati mācīšanās mani pilnveido un attīsta kā cilvēku un personību, tāpēc ir interesanti lasīt rakstus par tēmām, kuras iepriekš neesmu apguvusi, kā arī uzlabot un papildināt jau savas esošās zināšanas.” 
Domājot par pedagogiem, kas iedvesmojuši mācīties, Eva labprāt minētu ne vienu vien. “18 gados, ko esmu pavadījusi mācoties, esmu satikusi daudz labu un iedvesmojošu pedagogu. Katrs no viņiem ir devis konkrētas zināšanas, ievirzījis mani manā pašreizējā dzīves ceļā.” Ja būtu jāizceļ viens vienīgs, Eva minētu savu maģistra darba vadītāju, bioloģijas profesoru Juri Imantu Aivaru, kurš nu jau devies aizsaulē. “Savos 75 gados viņš prata atrast atbildes uz maniem daudzajiem mulsinošajiem jautājumiem, nebaidījās mesties iekšā jaunā, sev ne tik ērtā tēmā - sportā, precīzāk - sieviešu basketbolā, kā arī mudināja strādāt kvalitatīvāk un pilnvērtīgāk. Vēlētos arī savā turpmākajā pedagoga karjerā nebaidīties no izaicinājumiem, interesēties par sev neērtām un nezināmām tēmām tāpat kā profesors.”
Domājot par ieguldījumu, ko Eva gribētu sniegt, strādājot skolā, viņa min 3 principus. Pirmkārt, lauzt stereotipus par dabaszinībām kā sarežģītu priekšmetu, kas jāmācās tikai topošajiem ārstiem vai zinātniekiem. “Manuprāt, dabaszinātņu priekšmeti ļoti labi attīsta analītisko un kritisko domāšanu, kā arī sava viedokļa pamatošanu un argumentēšanu.” Otrkārt, Eva vēlētos skolēnus pievērst veselīgākam dzīves veidam, radīt interesi par savu veselību, ķermeni, sportisko aktivitāšu nozīmi dzīvē. Treškārt, iedrošināt skolēnus uzdot dažādus, arī neērtus vai mulsinošus jautājumus. “Nevajadzētu kautrēties, ja kaut kas nav skaidrs, kaut ko neesi sapratis, vai vienkārši interesējies vairāk. Jo vairāk tu jautā, jo vairāk tu vari uzzināt.”
Eva ir pārliecināta, ka dzīvē nav kāda viena pareizā mirkļa, lai pieņemtu nozīmīgus lēmumus – gatavam jābūt vienmēr. Tādēļ gan sevi, gan skolēnus viņa stiprinās ar vārdiem: “Prāts ir kā muskuļi – jo biežāk izmantosi, jo varenāks tas kļūs.”