Dina Sarceviča-Kalviške  Dabaszinību un veselības mācības skolotāja

Dina Sarceviča-Kalviške
Dabaszinību un veselības mācības skolotāja

Skola, kurā strādāja: Limbažu 3. vidusskola (2010. - 2012.)

Iegūtā izglītība:  Bioloģijas bakalaurs LU BF, bioloģijas skolotājs LU PPMF 

Intereses: Dabaszinātnes, izglītība, klīniskie pētījumi, daba

Šobrīd: strādā Rīgas Austrumu Klīnisko pētījumu institūtā (klīnisko pētījumu vadītāja), IM – kuratore, Direktoru kluba koordinatore, Studenšu korporācija Selga.

Dinai šobrīd aktuāla ir IM jauno skolotāju attīstība, pilnveide kā kuratorei,kā arī skolu vadītāju pilnveides jautājumi caur Direktoru klubu.

Dalība Iespējamā misijā man bija ļoti vērtīga, jo skaidri ļāva saprast, kas ir mērķi un kā strādāt ar to sasniegšanu - gan darbā, gan ikdienā - pirms tam pavisam noteikti par skaidriem, konkrētiem, izmērāmiem mērķiem nebiju tik daudz domājusi. Tāpat esmu guvusi skaidru redzējumu par to, kādas kvalitātes izglītību vēlos sev, apzināti vai neapzināti izvērtēju visus mācību procesus, kuros esmu iesaistīta un nekavēju laiku tajos, kas man nesniedz pietiekamu ieguldījumu. Saistībā ar šīm divām minētajām lietām daudz augstāk šobrīd vērtēju savu laiku, neatļaujos to “nomest zemē” nebūtiskajam un daudz skaidrāk nodalu prioritātes savā dzīvē - tas palīdz labāk sabalansēt darbu ar privāto dzīvi un efektīvāk pieņemt lēmumus.

Izglītībā man īpaši svarīgi ir redzēt, ka augstas prasības nāk komplektā ar labu un kvalitatīvu piedāvājumu un atgriezenisko saikni, jo tas ir ļoti svarīgi man kā izglītošanās procesā iesaistītajam, lai es strādātu ar maksimālu atdevi - tas attiecas gan uz skolām, gan augstākajām izglītības iestādēm. Tieši tāpat, manuprāt, ir svarīgi atrast līdzsvaru starp teorētisko lietu un prasmju mācīšanu - īpaši skolās maksimāli jāattīsta dažādas skolēnu prasmes, jo tās viņiem noderēs visvairāk. Līdzīgi to redzu arī augstākajā izglītībā - izmantot pēc iespējas dažādas mācību formas un iespējas, lai ieguvums būtu tuvu maksimālajam.

Darbs skolā man bija ārkārtīgi interesanta pieredze - viena no galvenajām atziņām man ir tā, ka ir nepieciešams visu laiku sevi papildināt un gūt papildus pieredzi - tieši šī papildus pieredze ir pievienotā vērtība, ko varam kā skolotāji nodot saviem skolēniem. Skolotājam ir tā atbildība iedot skolēnam prasmes nākotnei - mēs to nevaram izdarīt, ja paši esam atrauti no ārpusskolas dzīves. Šo es saskatu kā lielu problēmu mūsu situācijā - lielās slodzes un mazais atalgojums praktiski atņem šīs iespējas. Tas ir jautājums, kas jārisina un par ko jādomā - kā skolotājam būt par logu uz pasauli, kā skolotājam piedāvāt maksimālas attīstības un pilnveides iespējas neatkarīgi no darba stāža.