Dārta Vīnkalne Vizuālās mākslas skolotāja

Dārta Vīnkalne
Vizuālās mākslas skolotāja

Skola, kurā strādā
Zaķumuižas pamatskola

Izglītība
Bakalaura grāds studiju programmā “Mājturības, mājsaimniecības un tehnoloģiju skolotājs” iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze
Dārta guvusi pieredzi darbā ar cilvēkiem, uzņemties atbildību un spēju pārskatīt un pārraudzīt vienotu sistēmu, strādājot par viesmīli kafejnīcā, kā arī guvusi ieskatu uzņēmuma darba organizēšanā, plānojot un vadot kafejnīcas darbu. Dārta strādājusi arī par audzinātājas palīdzi pirmsskolas izglītības iestādē, kur iepazinusi spacifiku darbā ar bērniem un attīstījusi pasākumu organizēšanas prasmes.

Intereses
Tautas dejas

Dārta un Iespējama misija
Jau no agras jaunības Dārta apzinājusies, ka sabiedrība, kurā dzīvojam, ir ļoti dažāda – katram ir savi uzskati un ideāli, taču mērķis visiem viens – būt laimīgiem. Tieši skola ir vieta, kur šie dažādie cilvēki satiekas un pavada varen daudz laika, un Dārtu interesē, kā mēs varam mijiedarboties, lai šo mērķi sasniegtu. “Skolas laikā vislabāk var ļauties eksperimentiem un meklējumiem, saprast, kas vislabāk padodas tieši Tev un kas vēl jāveido un jāattīsta. Iespējams tieši tāpēc par savu mācību priekšmetu es saucu mājturību, jo tajā ikviens var realizēt jebkuru ideju, tajā var eksperimentēt un radīt kaut ko nebijušu.”
Dārta pamanījusi, ka tieši brīdī, kad cilvēks uzdrīkstas tuvoties mērķim, sākas kaut kā jauna apguve. Viņu pašu savulaik mācīties iedvesmojusi klases audzinātāja un matemātikas skolotāja Kristīne Liepiņa, kurai izdevies noturēt klases uzmanību un dot priekšstatu, ka matemātikā nekas nav neiespējams – nepieciešams tikai treniņš. “Manuprāt, viņas veiksmes atslēga bija balansa atrašana starp humoru un disciplīnu. Arī tas, ka viņa mūsos ieklausījās un nepalika vienaldzīga, lai arī kāda katram būtu neveiksme. Tas veicināja savstarpēju sapratni, tāpēc mūsu klases veiksmes un sasniegumi balstījās uz to, ka mēs viņu nevēlējāmies pievilt, jo bieži vien viņa bija vienīgā skolotāja, kura ticēja mūsu sasniegumiem.”
Tas arī ir tas, ko Dārta vēlētos nest tālāk saviem skolēniem – mācībās atrast jēgu, uzticēties viens otram un nebūt vienaldzīgiem. “Es gribu parādīt, ka tikai pašam iesaistoties ir iespējams gūt maksimālu gandarījumu un pievienoto vērtību no darba procesa. Es vēlos, lai maniem skolēniem mirdz acis par saviem dzīves mērķiem, lai pietiek drosme pilnveidoties un kļūt pašiem par savas dzīves ideāliem.”
Dodoties uz skolu, Dārta savus skolēnus mudinās atklāt jaunus apvāršņus pašiem sevī, jo viss, ko dzīvē meklējam, ir mūsos pašos. “Vēlu atrast savu spēju robežas un ar katru elpu stumt tās tālāk!”