Agnese Jansone


SCROLL DOWN

Agnese Jansone


Agnese Jansone Latviešu valodas skolotāja

Agnese Jansone
Latviešu valodas skolotāja

Skola, kurā strādā
Zaķumuižas pamatskola

Izglītība
Bakalaura grāds baltu filoloģijā iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze
Līdz dalībai Iespējamajā misijā Agnese darbojusies neformālās izglītības laukā, vadot bērnu un jauniešu klubu, kurā organizējusi kopīgas sanākšanas, rakstījusi projektus un rīkojusi pasākumus, kuros jauniešiem iespējams gan izpaust talantus, gan apgūt ko jaunu. Savukārt, kā sevi motivēt un organizēt savu darbu Agnese mācījusies, ASV strādājot tiešās pārdošanas jomā - demonstrējot un pārdodot grāmatas. 

Intereses
Mūzika, deja, ceļošana, lasīšana. Izzināt jauno un saprast, kā sevi pilnveidot.

Agnese un Iespējama misija
Izglītības nozīmību Agnese apjautusi jau agrā bērnībā. “To man parādīja mamma, strādājot skolā par skolotāju. Viņa allaž likusi saprast, cik svarīgi ir ieguldīt savu enerģiju, lai kaut kas izdotos patiesi veiksmīgi.” Jau sākumskolā Agnese sapratusi, ka skolotājam kā piemēram ne tikai skolēnos jāspēj iedvest lepnumu par savu darbu, bet arī atrisināt gluži negaidītas situācijas. “Vēlāk, vidusskolas gados, mani iedvesmoja darbs ar jauniešiem, šajā laikā sapratu, ka man patīk būt par jauno entuziastu draugu un padomdevēju, un piemēru reizē,” atzīst Agnese.

Apgūt ko jaunu viņu iedvesmo iespēja mācīties no kļūdām un kāre atbildēt uz šķietami neatbildamiem jautājumiem kā par akadēmiski nozīmīgām tēmām, tā vienkāršām ikdienas situācijām. Agnesi ikdienā motivē gan zinātkāre, gan ziņkāre – abas aicina “rakt”, līdz cilvēks atduras pret patiesību. “Par spīti tam, ka iekšējā motivācija mācīties allaž ir bijusi spēcīga, būtiski, ka blakus ir kāds, kas spēj iedvesmot, sniegt piemēru tālākai izaugsmei un uzsist uz pleca, šad un tad sakot: "Klau, Tu to vari un Tu to izdarīsi!" 

Domājot par izciliem pedagogiem savā pieredzē, Agnese min mammu, no kuras pārmantota interese par bērniem un tas, kā viņi mācās. Savukārt vidusskolas latviešu valodas skolotāja viņai atmiņā palikusi ar lielu darba sparu un mērķtiecību. “Tā vainagojās ar panākumiem gan mācību stundu organizēšanā, gan zinātniski pētnieciskajā darbībā. Viņa spēja saredzēt manī to, ko pati nemanīju, un, iespējams, tas ir tieši tas, ko vēlos pārņemt  - ieraudzīt šķietami neieraugāmo, kā arī mērķtiecīgi virzīties uz priekšu un nepadoties.”

Nu jau pati esot latviešu valodas un literatūras skolotājas kurpēs, Agnese īpašu uzmanību veltīs tam, lai skolēni spētu veidot argumentus un pamatot viedokli. “Vēlos mācīties un pilnveidoties kopā ar skolēniem, parādot, ka šādas zināšanas tiek būvētas pakāpeniski. Redzu to kā procesu, kura laikā pamazām tiek iemantotas prasmes, kas noderīgas turpmākajai dzīvei - tā var būt gan tekstveide, gan savu domu formulēšana un pamatošana.” Agnese vēlas skolēnus iedvesmot mērķtiecīgi tiekties uz pozitīviem rezultātiem un ļaut pašiem ieraudzīt personīgo izaugsmi, kas turpmākajā pilnveidošanās procesā spētu dot ne vien motivāciju un stimulu, bet arī iespēju redzēt nākotnes perspektīvas sev interesējošā jomā. 

Vēl Agnese, esot skolā, vēlētos skolēnos mazināt nedrošības izjūtu un stiprināt drosmi uzdrīkstēties un nebaidīties no tā, ko teiks skolasbiedri, draugi vai skolotāji. “Ir jābūt mums pašiem, un tikai tad ir iespējams patiesi kaut ko iemācīties.” Tādēļ gan sevi, gan savus skolēnus Agnese uzmundrinās ar teicienu: “Viss ir iespējams un viss ir izdarāms, ja to ļoti vēlas un tam tic!”

Alda Robu


Alda Robu


Alda Robu Vēstures skolotāja

Alda Robu
Vēstures skolotāja

Skola, kurā strādā
Balvu Valsts ģimnāzija


Izglītība
Maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā iegūts Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, bakalaura grāds vēsturē iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze
Pirms darba skolā Alda 8 gadus strādājusi finanšu nodaļā IT risinājumu izstrādes kopmānijā. Te viņa apguvusi iemaņas, kā veidot un motivēt komandu, vadīt projektus, rūpējoties par darba kvalitāti un pozitīvu darba vidi. Alda organizējusi arī jauniešu projektus, kuru mērķis ir izzināt kultūru daudzveidību, sevi un savu vietu sabiedrībā.

Intereses
Sports, dejas, teātris, ceļošana

Alda un Iespējama misija
Pirms Alda pieteicās programmā Iespējamā misija, viņa ilgu laiku strādājusi darbā, kur palīdzējusi citiem sasniegt uzņēmuma mērķus, taču ik pa laikam nepametusi sajūta, ka gribas darīt kaut ko jēgpilnāku. “Manuprāt, izglītība ir tā joma, kur vari redzēt savus darba augļus caur skolnieku izaugsmes prizmu.  Tā ir joma, kur pašam ir iespēja nepārtraukti mācīties un augt kopā ar viņiem. Kas var būt jēgpilnāks, kad redzi, ka ar savu darbu esi palīdzējis bērniem izveidoties par personībām, palīdzot viņiem atklāt savas spējas un talantus?”
Aldu pašu uz vietas netur un mudina mācīties kāpēcīša sindroms. Turklāt, pasakot jā nākamajam izaicinājumam, tiek pārvarēta baiļu robeža un rodas gandarījums. “Tā sajūta, kad saproti, ka esi pārsteidzis pats sevi ar savu varēšanu”. Izaicinājums pēc izaicinājuma, un viņai augusi pārliecība par savu varēšanu darīt jebko, kas šķiet interesants un jēgpilns. Nu pienācis laiks Iespējamajai misijai.
Atskatoties uz savu pieredzi skolā, Alda atceras vairākus pedagodus, kas ar savu aizrautību radījuši interesi ne tikai mācīties, bet arī izprast kopsakarības, kā arī motivējuši izteikt savu viedokli un iesaistīties diskusijā, pamatojot to ar konkrētiem faktiem un secinājumiem. “Ar savu gana stingro, bet taisnīgo attieksmi viņi prasīja domāt un pamatoti formulēt savu viedokli, kā arī iedvesmoja domāt ārpus noteiktiem rāmjiem un uzdot jautājumus ne tikai pārējiem, bet galvenokārt pašiem sev.”
Strādājot skolā, Alda labprāt šo pieredzi pārņemtu savā darbā un tādēļ aicinās savus skolēnus izzināt pasauli un ar aizrautību mācīties ikvienā dzīves situācijā. “Ļoti bieži dzīvē teorija nesakrīt ar praksi, tāpēc ir svarīgi, lai skolēnam ir šis iekšējais dzinulis, vēlme un spēja domāt  un redzēt plašāk, patstāvīgi pieņemot lēmumus un uzņemoties par to atbildību.” Aldai būtu gandarījums, ja skolēni viņas stundās kļūtu drosmīgāki, mērķtiecīgāki un noticētu saviem talantiem. Viņa ir pārliecināta, ka tas palīdzētu atrast turpmāko dzīves ceļu. Tādēļ uz skolu Alda dodas ar patstāvību, pašpaļāvību un neatlaidību stiprinošiem vārdiem – ticiet sev un saviem mērķiem, nekad nepadodieties, jo tikai pārvarot grūtības varam iegūt vērtīgo pieredzi ne tikai skolas solā, bet arī ārpus tā!

Ance Kancere


Ance Kancere


Ance Kancere Informātikas skolotāja

Ance Kancere
Informātikas skolotāja

Skola, kurā strādā
Siguldas pilsētas vidusskola

Izglītība
Maģistra grāds programmā “Informācijas tehnoloģija” un bakalaura grāds programmā “Automātika un datortehnika”, abi iegūti Rīgas Tehniskajā universitātē

Pieredze
Līdz darbam skolotājas profesijā Ance strādājusi par klientu konsultanti uzņēmumā, kas izstrādā un ievieš grāmatvedības un resursu vadības sistēmu. Viņa piedalījusies šīs programmas ieviešanā un uzturēšanā, apmācījusi klientus, sniegusi konsultācijas. Bijusi arī vecākā laborante RTU Datorvadības sistēmu katedrā, kur vairākos priekšmetos digitalizējusi mācību materiālus, ko pasniedzēji un studenti turpina veiksmīgi pielietot studiju procesā arī šobrīd. Studiju laikā Ance RTU DITF Studentu pašpārvaldē vadījusi kultūras nodaļu, kur izveidojusi komandu, kas īstenojusi ne vienu vien veiksmīgu projektu.

Intereses
Latviešu tautas dejas, dizains, grāmatas

Ance un Iespējama misija
Uz jautājumu, kā pie Ances atnākusi apjausma, ka izglītība ir joma, kurā vērts sevi ieguldīt, viņa atbild: “Esmu sapratusi, ka man ļoti svarīgi ir ikdienā darīt to, kas patīk, sagādā prieku un rada gandarījuma sajūtu. Manuprāt, Iespējamā misija pavisam noteikti sniedz šādu iespēju.”
Ance ir radusi sevi attīstīt un pilnveidot, pieņemot izaicinājumus, ko iepriekš nav pieredzējusi. Piemēram, komandas veidošanas un motivēšanas knifus viņa mācījusies, studentu pašpārvaldē uzņemoties Kultūras nodaļas vadītājas pienākumus. Pavadot šajā amatā aptuveni gadu, Ance sapratusi, ka darbs ar cilvēkiem, plānošana un radoša darbošanās ir ceļš, ko viņa vēlas turpināt. Līdz ar to gaitas izglītības jomā šķiet loģisks turpinājums.
No pašas skolas laika Ance labi atceras pedagogus, kuri mācību stundās piedāvājuši daudzveidīgas metodes, piemēram, grupu darbus, kā arī dažādus pētnieciskos un praktiskos uzdevumus. Viņa savos skolotājos ciena dziļas zināšanas, spēju skolēnos radīt interesi un prasmi mācīšanās procesu padarīt iesaistošu. “Man svarīgi ir tas, ka skolotājs klasē darbojas kā līderis, esot vienā komandā ar skolēniem, nevis nodalot "es - skolotājs, jūs – skolēni.”
Minētos principus Ance centīsies ieviest arī savās stundās. “Vēlos parādīt, ka mācīšanās ir aizraujoša nodarbe.” Lai to paveiktu, jaunā skolotāja īpašu uzmanību pievērsīs prasmei meklēt un analizēt informāciju, kā arī strādās, lai skolēniem veidotos dziļa izpratne par to, kā skolā apgūtais ir pielietojams dzīvē. Un tādēļ, lai plānoto sasniegtu, Ance ik pa laikam sev un citiem atgādinās: katru dienu ikviens no mums apgūst ko jaunu, tāpēc mācīsimies kopā!

Baiba Laua


Baiba Laua


Baiba Laua Sociālo zinību skolotāja

Baiba Laua
Sociālo zinību skolotāja

Skola, kurā strādā
Babītes vidusskola

Izglītība
Bakalaura grāds sabiedriskajās attiecībās iegūts Biznesa augstskolā “Turība”, šobrīd Latvijas Universitātē studē psiholoģiju

Pieredze
Baiba līdz dalībai Iespējamajā misijā strādājusi bankā, kur piedalījusies klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanā, un šajā jomā vadījusi mācības. Viņa pati atzīst, ka te ieguvusi labāku izpratni par biznesa visi, bankas darbību, klientu apkalpošanu un pārdošanas mākslu, kā arī stiprinājusi noturību pret stresu un spēju strādāt intensīvos apstākļos. Vēl Baiba ir dibinājusi un vadījusi biedrību, kura nodarbojas ar lekciju plānošanu un īstenošanu. 


Intereses
Aktivitātes svaigā gaisā – slēpošana, peldēšana, riteņbraukšana, pastaigas ar suni. Grāmatu lasīšana, pirts.

Baiba un Iespējama misija
Intuitīva apjausma, ka izglītība ir joma, kurā ir vērts ieguldīt savu spēkus, Baibā mitusi jau kopš skolas laikiem, taču bijuši nepieciešami gadi, lai šai atklāsmei beidzot ļautos. “Tādu pamatīgu belzienu es sajutu pēc pirmo lekciju vadīšanas, kad sapratu, ka šis izglītības, attīstības, saskarsmes process manī rada ļoti lielu gandarījumu un ka es varu palīdzēt skolēniem vai studentiem viņu attīstības ceļā, un man ir milzīgs prieks par savu studentu panākumiem.”
Baiba atzīst, ka pati pēc savas būtības ir ļoti ziņkārīga un ar augstu iekšējo motivāciju apgūt visu ko jaunu. “Man patīk izzināt un pamēģināt jaunas lietas, un tāda esmu bijusi, kopš sevi atceros. Man patīk sevi salīdzināt ar ūdeni, kas ir plūstošs un mainīgs.” 
Izzināt kāro personību attīstīt palīdzējuši skolotāji un lektori, kam kopīgā īpašība bijusi spēja savā darbā ielikt sirdi. Ar īpašu siltumu Baiba atceras ASV vidusskolas vēstures skolotāju, kurš pratis katrā skolēnā saskatīt potenciālu, izcelt labās īpašības un radīt interesi, izmantojot daudzveidīgas mācību metodes. “Ir pagājuši gandrīz 20 gadi, bet es vēl joprojām ar viņu sazinos, un viņš, pat būdams pensijā, vēl joprojām iesaistās ar izglītību saistītos projektos. Vēlos nest tālāk šāda veida izglītības pieeju, kas skolēnu uztver kā personību un palīdz tai vispusīgi attīstīties, izmantojot plašas mācību metodes un radot interesi par izglītību kā vērtību.”
Baiba jauniešiem vēlas iemācīt domāt un cer, ka viņi savā dzīvē varēs paši pieņemt lēmumus un būs spriestspējīgi un motivēti sabiedrības locekļi. Viņa tieksies, lai katrs viņas skolēns apzinās, ka ir īpašs un katram piemīt talanti, ko nepieciešams attīstīt. “Ir tikai jānotic, ka mēs arī kā maza tauta varam būt veiksmīgi, gudri, laimīgi un dzīvot piepildītu dzīvi darot lietas, kas patīk un sanāk.” 

Daira Ruta Morusa


Daira Ruta Morusa


Daira Ruta Morusa Angļu valodas skolotāja

Daira Ruta Morusa
Angļu valodas skolotāja

Skola, kurā strādā
Ropažu vidusskola

Izglītība
Maģistra grāds lingvistikā iegūts Veinas pavalsts universitātē, bakalaura grāds angļu valodas literatūrā iegūts Mičiganas pavalsts universitātē

Pieredze
Daira pirms dalības Iespējamajā misijā dzīvojusi un strādājusi ASV, kur bijusi asociētā profesore Lansingas apkaimes koledžā, mācot angļu valodu kā svešvalodu, kā arī pasniedzot angļu valodas lasīšanas un rakstīšanas kursus amerikāņiem. Daira strādājusi arī par angļu valodas skolotāju, īpašu uzmanību veltot prasmei rakstīt esejas, izkopt retorisko izteiksmi, izprast angļu valodas sintaksi, un kā praktikante ASV kongresa bibliotēkā pētījusi Amerikas latviešu arhīva materiālus un rediģējusi informāciju par Latvijas grāmatām, kartēm un periodikas izdevumiem.

Intereses
Daira uzskata lasīšanu un rakstīšanu par saviem galvenajiem vaļaspriekiem. Dairai patīk lasīt dzejoļus un romānus, un viņai interesē grāmatas arī par psiholoģiju un valodniecību. Interesē arhīvu materiāli, sevišķi tie, kas saistīti ar Latviju un latviešu trimdas vēsturi. Savā jaunībā sacerējusi dzejoļus, un cer atkal kādu dienu atrast laiku to rakstīšanai.

Daira un Iespējama misija
“Mācīt man ir gandrīz kā otrā āda. Tas ir manā dabā un nāk no manas audzināšanas,” stāsta Daira un skaidro, ka jau pamatskolā ar draugiem spēlējusi spēli “Skola”, kur iejutusies skolotājas tēlā. Vēlāk, vidusskolas gados, Daira latviešu skoliņā ASV jaunākajiem bērniem mācījusi latviešu valodu. Savukārt meklējot ar lingvistiku saistītu darbu, pasniegusi privātstundas Āfrikas un Āzijas bēglēm. Sākumā gājis grūti, taču “es laikam jau toreiz sapratu, ka man rūp cilvēku labklājība, un, palīdzot citiem, es pati iegūstu lielu gandarījumu.” Līdz ar to par iesaistīšanos izglītības jomā Daira saka: “Esmu vairāk to vienkārši pieņēmusi, nevis īpaši izmeklējusi.”
Allaž apgūt ko jaunu Dairu iedvesmo dzīve, kas ir kā nopietna mīkla. “Ja es kaut ko nesaprotu, tad, lai uzzinātu atbildi, man vajag mācīties. Ja es vēlos ēst, man vajag apgūt kulināro mākslu. Ja es vēlos dejot, man vajag apgūt dejošanas pamatsoļus. Ja es vēlos vadīt auto mašīnu, tad ir nepieciešams iemācīties, kā to vadīt. Ja es gribu balsot, tad ir svarīgi mācīties par politiku, lai spētu taisnīgi izšķirt, par kuru kandidātu balsot. Raugoties visapkārt, man ir iedvesma, izdevības un iemesli izglītoties. Ja esmu pārliecināta, ka kaut kas ietekmēs manu dzīvi, tad esmu vēl vairāk ieinteresēta apgūt ko jaunu.”
Izcili skolotāji paliek atmiņā uz mūžu. Dairai tāds ir Brovānta kungs. “Viņš bija sirms, bet liels vecītis ar sidraba ūsiņām. Viņa acis mirdzēja ar laipnumu un labestību. Viņš bija pacietīgs, mierīgs, un ļoti laipns. Viņš jau skolas gada sākumā katram skolniekam piešķīra kādu izdomātu un piemērotu iesauku. Piemēram, vienam audzēknim deva iesauku Satriecošais, citai Čaklā, bet mani nosauca - Mirdzošā.” Visu gadu skolotājs lietojis iesaukas, nevis skolēnu vārdus. “Man škiet, ka tas mums lika justies īpaši augstu novērtētiem. Viņš mācīja ar sirdi. Viņš valdīja savu klasi ar savu sirdi un ar cieņu un laipnību pret mums visiem. Šīs vērtības es vēlos nest tālāk.”
Skolā Daira mācīs angļu valodu un darīs visu iespējamo, lai skolēni tajā izteiktos ar pārliecību. “Es vēlos sevi uzcelt par tiltu. Manuprāt, es varu dalīties ar savu pieredzi, dzīvojot un augot svešā sabiedrībā ar citām kultūrālām vērtībām. Varu palīdzēt Latvijas skolēniem un varbūt arī plašākai sabiedrībai pārliecināties, par to, ka vienalga cik sveši mēs viens otram esam, mums arī ir daudz svarīgu līdzību.”  
“Tikai drosmīgais putniņš lido,” ir pārliecināta Daira un sola arī pati drosmīgi doties klasē, vadīt stundas un rūpēties, lai arī viņas skolēni pret mācībām attiektos ar drosmi.

Dārta Vīnkalne


Dārta Vīnkalne


Dārta Vīnkalne Vizuālās mākslas skolotāja

Dārta Vīnkalne
Vizuālās mākslas skolotāja

Skola, kurā strādā
Zaķumuižas pamatskola

Izglītība
Bakalaura grāds studiju programmā “Mājturības, mājsaimniecības un tehnoloģiju skolotājs” iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze
Dārta guvusi pieredzi darbā ar cilvēkiem, uzņemties atbildību un spēju pārskatīt un pārraudzīt vienotu sistēmu, strādājot par viesmīli kafejnīcā, kā arī guvusi ieskatu uzņēmuma darba organizēšanā, plānojot un vadot kafejnīcas darbu. Dārta strādājusi arī par audzinātājas palīdzi pirmsskolas izglītības iestādē, kur iepazinusi spacifiku darbā ar bērniem un attīstījusi pasākumu organizēšanas prasmes.

Intereses
Tautas dejas

Dārta un Iespējama misija
Jau no agras jaunības Dārta apzinājusies, ka sabiedrība, kurā dzīvojam, ir ļoti dažāda – katram ir savi uzskati un ideāli, taču mērķis visiem viens – būt laimīgiem. Tieši skola ir vieta, kur šie dažādie cilvēki satiekas un pavada varen daudz laika, un Dārtu interesē, kā mēs varam mijiedarboties, lai šo mērķi sasniegtu. “Skolas laikā vislabāk var ļauties eksperimentiem un meklējumiem, saprast, kas vislabāk padodas tieši Tev un kas vēl jāveido un jāattīsta. Iespējams tieši tāpēc par savu mācību priekšmetu es saucu mājturību, jo tajā ikviens var realizēt jebkuru ideju, tajā var eksperimentēt un radīt kaut ko nebijušu.”
Dārta pamanījusi, ka tieši brīdī, kad cilvēks uzdrīkstas tuvoties mērķim, sākas kaut kā jauna apguve. Viņu pašu savulaik mācīties iedvesmojusi klases audzinātāja un matemātikas skolotāja Kristīne Liepiņa, kurai izdevies noturēt klases uzmanību un dot priekšstatu, ka matemātikā nekas nav neiespējams – nepieciešams tikai treniņš. “Manuprāt, viņas veiksmes atslēga bija balansa atrašana starp humoru un disciplīnu. Arī tas, ka viņa mūsos ieklausījās un nepalika vienaldzīga, lai arī kāda katram būtu neveiksme. Tas veicināja savstarpēju sapratni, tāpēc mūsu klases veiksmes un sasniegumi balstījās uz to, ka mēs viņu nevēlējāmies pievilt, jo bieži vien viņa bija vienīgā skolotāja, kura ticēja mūsu sasniegumiem.”
Tas arī ir tas, ko Dārta vēlētos nest tālāk saviem skolēniem – mācībās atrast jēgu, uzticēties viens otram un nebūt vienaldzīgiem. “Es gribu parādīt, ka tikai pašam iesaistoties ir iespējams gūt maksimālu gandarījumu un pievienoto vērtību no darba procesa. Es vēlos, lai maniem skolēniem mirdz acis par saviem dzīves mērķiem, lai pietiek drosme pilnveidoties un kļūt pašiem par savas dzīves ideāliem.”
Dodoties uz skolu, Dārta savus skolēnus mudinās atklāt jaunus apvāršņus pašiem sevī, jo viss, ko dzīvē meklējam, ir mūsos pašos. “Vēlu atrast savu spēju robežas un ar katru elpu stumt tās tālāk!”

Dinārs Ozols


Dinārs Ozols


Dinārs Ozols Ekonomikas un matemātikas skolotājs

Dinārs Ozols
Ekonomikas un matemātikas skolotājs

Skola, kurā strādā
Jāņa Poruka vidusskola


Izglītība
Maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un bakalaura grāds elektrozinībās, abi iegūti Rīgas Tehniskajā universitātē

Pieredze
Līdz dalībai Iespējamajā misijā Dinārs bijis rīkotājdirektors mērniecības un teritorijas attīstības plānošanas uzņēmumā, kur sadarbībā ar kolēģiem veidojis stratēģiju, noteicis uzņēmuma mērķus, izstrādājis budžetu, kā arī apmācījis darbiniekus. Pirms tam bijis tirdzniecības un personāla direktors pārtikas uzņēmumā, kur vadījis uzņēmuma vadības grupu, un projektu koordinēšanas vadītājs elektrotehnisko inženierkomunikāciju uzņēmumā, kur veidojis un attīstījis sadarbību ar projektētājiem, investoriem un darbuzņēmējiem, kā arī izveidojis platformu, kas apkopo visus uzņēmuma sniegtos pakalpojumus vienā risinājumā.

Intereses
Ar matemātiku saistītu uzdevumu risināšana, intelektuālas spēles, Escaperoom

Dinārs un Iespējama misija
Pamatus vēlmei dalīties ar savām zināšanām un prasmēm Dinārs licis jau skolas laikā, kad matemātikas skolotājs viņu iesaistījis citu skolēnu apmācībā. Vēlāk darba pieredzē vadīti arī dažādi kursi, semināri un lekcijas, tomēr galvenais stimuls iesaistīties izglītības jomā ir novērojumi laikā, kad Dināra bērni sākuši iet skolā. “Tā ir pārliecība, ka valsti var attīstīt tikai gudri cilvēki. Un ne tikai daži indivīdi, bet visa sabiedrība. Tikai un vienīgi izglītība ir tā, kas var izveidot gudru sabiedrību. Un kādā dienā manī piedzima sajūta, ka ir laiks veikt savu pienesumu šajā valstij patiesi vissvarīgākajā jomā.”
Uz jautājumu, kas viņu pašu iedvesmo apgūt ko jaunu, Dinārs atbild, ka, iespējams, ir mazliet pārspīlēti zinātkārs. “Man grūti pieņemt lietas, ja nesaprotu, kā tās funkcionē un kāda ir to ietekme uz apkārtējo pasauli. Mēģinu vismaz virspusējā līmenī atrast likumsakarības un iemeslus dažādiem noteikumiem.” 
Lai arī katrā dzīves posmā Dināram bijis savs skolotājs un katrs būtu pelnījis ievērību, īpaši spilgti atmiņā viņam palicis matemātikas skolotājs Artūrs Sika, kurš ieguldījis milzu enerģiju, lai mācību vielu apgūtu katrs skolēns. “Jau astoņdesmitajos gados skolotājs nodalīja klasē skolēnus pēc līmeņiem, ļaujot mācību procesā katram būt savā ritmā. Skolotāja vērtības ir iedvesmojušas arī mani, un manā redzējumā katrs skolēns ir īpašs. Zinot, ka katram cilvēkam ir dažādi veidi, kā viņš vai viņa vislabāk apgūst jauno, jāspēj atrast individuālu pieeju katram no skolēniem. Vēlos pārņemt šo nenogurdināmo atdošanos savai misijai – būt par Skolotāju.”
Dodoties uz skolu mācīt, Dinārs vēlas, lai viņa skolēniem mācīšanās būtu ne tikai atzīmju, bet arī zināšanu un prasmju dēļ. Lai tas notiktu, viņš ir gatavs rūpēties, lai mācīšanas maniere un mācīšanās vide skolēnus aizrautu, līdzinātos spēlei, citiem vārdiem, lai “mācīšanās process, kur mērķis, ir zināšanu iegūšana, tiktu sasniegts nepiespiesti un ar prieku.”
Saviem skolēniem Dinārs novēl būvēt stūrakmeņus, kas veido gudru un godīgu sabiedrību. Lūk, tikai daži no tiem: atbalstīt vienam otru, veidot saskarsmes kultūru, veicināt atvērtību, ieinteresētību un pozitīvismu, nebaidīties kļūdīties.

Eva pavlovska


Eva pavlovska


Eva Pavlovska Bioloģijas un dabaszinību skolotāja

Eva Pavlovska
Bioloģijas un dabaszinību skolotāja

Skola, kurā strādā
Rīgas Centra humanitārā vidusskola

Izglītība
Maģistra grāds biloloģijā un bakalaura grāds ķīmijā, abi iegūti Latvijas Universitātē

Pieredze
Laboratoriju apgādes uzņēmumā Eva spodrinājusi prasmi saprasties ar klientiem, apstrādāt un sakārtot kompānijas dokumentāciju, organizēt biroja ikdienas darbu, kā arī konferences, seminārus un citus pasākumus. Eva bijusi arī Latvijas Universitātes sieviešu basketbola komandas galvenā trenere un šajā amatā guvusi pieredzi treniņu plānošanā, cilvēku vadīšanā pretī kopējam mērķim un stiprinājusi neatlaidību.

Intereses
Basketbols

Eva un Iespējama misija
Evai dzīvē ir svarīgi izprast mērķi, kāpēc kaut kas tiek darīts, kā arī redzēt veiktajam darbam rezultātu. “Izglītības joma ir lieliska vide un vieta, kur pēc katras mācību stundas var redzēt, vai padarītais darbs nesīs augļus. Šādā vidē ir daudz vieglāk atrast motivāciju turpmākam darbam un izaugsmei!”
Taujāta, kas viņu pašu joprojām mudina apgūt ko jaunu, Eva atbild: “Ja lietas nenotiek tā, kā es to vēlos, cenšos atrast informāciju, kā palīdzēt tam visam iekustēties man vēlamajā virzienā. Izglītība un pati mācīšanās mani pilnveido un attīsta kā cilvēku un personību, tāpēc ir interesanti lasīt rakstus par tēmām, kuras iepriekš neesmu apguvusi, kā arī uzlabot un papildināt jau savas esošās zināšanas.” 
Domājot par pedagogiem, kas iedvesmojuši mācīties, Eva labprāt minētu ne vienu vien. “18 gados, ko esmu pavadījusi mācoties, esmu satikusi daudz labu un iedvesmojošu pedagogu. Katrs no viņiem ir devis konkrētas zināšanas, ievirzījis mani manā pašreizējā dzīves ceļā.” Ja būtu jāizceļ viens vienīgs, Eva minētu savu maģistra darba vadītāju, bioloģijas profesoru Juri Imantu Aivaru, kurš nu jau devies aizsaulē. “Savos 75 gados viņš prata atrast atbildes uz maniem daudzajiem mulsinošajiem jautājumiem, nebaidījās mesties iekšā jaunā, sev ne tik ērtā tēmā - sportā, precīzāk - sieviešu basketbolā, kā arī mudināja strādāt kvalitatīvāk un pilnvērtīgāk. Vēlētos arī savā turpmākajā pedagoga karjerā nebaidīties no izaicinājumiem, interesēties par sev neērtām un nezināmām tēmām tāpat kā profesors.”
Domājot par ieguldījumu, ko Eva gribētu sniegt, strādājot skolā, viņa min 3 principus. Pirmkārt, lauzt stereotipus par dabaszinībām kā sarežģītu priekšmetu, kas jāmācās tikai topošajiem ārstiem vai zinātniekiem. “Manuprāt, dabaszinātņu priekšmeti ļoti labi attīsta analītisko un kritisko domāšanu, kā arī sava viedokļa pamatošanu un argumentēšanu.” Otrkārt, Eva vēlētos skolēnus pievērst veselīgākam dzīves veidam, radīt interesi par savu veselību, ķermeni, sportisko aktivitāšu nozīmi dzīvē. Treškārt, iedrošināt skolēnus uzdot dažādus, arī neērtus vai mulsinošus jautājumus. “Nevajadzētu kautrēties, ja kaut kas nav skaidrs, kaut ko neesi sapratis, vai vienkārši interesējies vairāk. Jo vairāk tu jautā, jo vairāk tu vari uzzināt.”
Eva ir pārliecināta, ka dzīvē nav kāda viena pareizā mirkļa, lai pieņemtu nozīmīgus lēmumus – gatavam jābūt vienmēr. Tādēļ gan sevi, gan skolēnus viņa stiprinās ar vārdiem: “Prāts ir kā muskuļi – jo biežāk izmantosi, jo varenāks tas kļūs.”

Ieva Tenberga


Ieva Tenberga


Ieva Tenberga Ģeogrāfijas skolotāja

Ieva Tenberga
Ģeogrāfijas skolotāja

Skola, kurā strādā
Rīgas 41. vidusskola un Iļģuciema vidusskola

Izglītība
Bakalaura grāds ģeogrāfijā iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze
Pirms dalības Iespējamajā misijā Ieva strādājusi par pārdevēju mazumtirdzniecības uzņēmumā, kur, sekojot uzņēmuma darba kultūrai, pati sev izvirzījusi mērķus, tiem sekojusi un sasniegusi. Tas viņu aizvedis pie arvien atbildīgākiem pienākumiem. Saistībā ar studiju jomu Ieva piedalījusies projektā “Ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana, izveidojot digitālu augšņu datubāzi”, kur bijusi iespēja iepazīties ar ģeogrāfiska rakstura darbu.

Intereses
Brīvprātīgais darbs, ceļošana

Ieva un Iespējama misija
To, ka veltīt savus spēkus izglītībai varētu būt Ievas sirds darbs, viņa jūt jau labi sen. Ievu aizrauj radošs darbs ar jauniem cilvēkiem, kur ne tikai viņa ir tā, kas māca skolēnus, bet arī skolēni māca pašu Ievu.
Mācīšanās processs un sasniegtais rezultāts liek Ievai justies labi. Kā viņa pati saka: “Izaicinājums ir tas, kas mani iedvesmo apgūt kaut ko jaunu.” Īpaši labi Ieva atceras sava bakalaura darba vadītāju un viņas enerģiju un spēju iedvesmot. “Aizrautība, ar kādu viņa interesējās par mana darba progresu un atbalsts bija tas, kas iedvesmoja arī mani rakstīt un iedziļināties savā darbā vairāk.”
Strādājot skolā, Ieva vēlētos, lai viņas skolēni kļūtu patstāvīgi un ieinteresēti uzņemties iniciatīvu, kā arī izprastu, kāpēc tas, ko skolā mācās, ir svarīgs turpmākajai dzīvei. “Vēlos palīdzēt skolēniem apzināties savu potenciālu un savas stiprās puses un nepadoties, ja kaut kas nesanāk. Uzskatu, ka nav nevarošu vai slinku skolēnu, bet katram ir nepieciešama sava pieeja, lai apgūtu vielu. Tā kā ģeogrāfija ir visaptverošs priekšmets, būtu iespēja atrast katra skolēna stiprās puses, ko skolēns varētu izmantot gan mācībās, gan personīgajā dzīvē.”
Dodoties uz skolu, Ieva ir gatava darīt visu, lai kļūtu par lielisku skolotāju un tādēļ sev, saviem skolēniem un kolēģiem novēl sava vecvectēva iemīļoto teicienu: “Tik uz priekšu!” Ievasprāt, tas iekļauj gan izturību, gan neatlaidību, gan aizrautību.

Ilze Vaivode


Ilze Vaivode


Ilze Vaivode Vēstures skolotāja

Ilze Vaivode
Vēstures skolotāja

Skola, kurā strādā
Iļģuciema vidusskola


Izglītība
Maģistra grāds starptautisko attiecību vēsturē iegūts Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes augstskolā, bakalaura grāds vēsturē un literatūrā iegūts Londonas Karalienes Mērijas Universitātē.

Pieredze
Līdz darbam skolā Ilze jau strādājusi izglītības jomā – bijusi skolotāja bērnudārzā, kur rūpējusies par bērnu sasniegumiem dažādās jomās un, veidojot stipras attiecības ar bērnu vecākiem, izstrādājusi ieteikumus izglītības reformai Ņujorkā. Ilze bijusi arī pētniece Baltijas Starptautiskajā Ekonomikas politikas studiju centrā, kur organizējusi pētījumus, piemēram, par Latvijas darba tirgus likumdošanu un darba vidi.

Intereses
Maratons un citas fiziskas nodarbes

Ilze un Iespējama misija
Ilze, domājot par laiku, kurā dzīvojam, kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min lielo informācijas apjomu un nepieciešamību to uzņemt tikai ar stingru un labi attīstītu kritisko domāšanu. Tieši izglītībai šajā procesā ir noteicošā loma. “Līdz ar to, vērojot savu laiku un apzinoties, ka vēlos dzīvot izglītotā sabiedrībā, kur katrs ir spējīgs uz patstāvīgu domu un neliecas viltus ziņu vai propagandas priekšā, es nolēmu, ka izglītība ir joma, kurā vēlos sevi ieguldīt.”
Kritiska domāšana un jautājumu uzdošanas process brīdī, kad tiek uzieta kāda jauna informācija, Ilzi mudina apgūt jaunus apvāršņus arī šobrīd. “Parasti vēlme atklāt kaut ko jaunu rodas, tieši atklājot kaut ko jaunu. Kaut kā jauna atklāšana parasti veicina jautājumu uzdošanu un domāšanu, līdz ar to vēlme pēc kaut kā jauna atklāšanas ir rezultāts jau uzsāktam atklāšanas procesam.”
Savulaik jautājumus īpaši gribējies uzdot pie vēstures skolotājas, kas Ilzei likusi aizdomāties, cik nozīmīgi ir izprast notikumu cēloņus, sekas un rezultātus. “Mani ļoti iedvesmoja, ka viņas pasniegšanas veids bija uzdodot pareizos jautājumus un ļaujot audzēkņiem nonākt pie atbildēm pašiem. Līdzīgu metodi - mācīties caur diskusiju - es gribētu izmantot arī savās vēstures stundās.”
Nozīmīgākais, ko Ilze vēlētos paveikt kā skolotāja, ir redzēt savus skolēnus pabeidzam skolu ar labi attīstītu kritisko domāšanu un spēju uz patstāvīgu spriestspēju un rīcību. “Lai gan pasniegšu vēsturi, es savam priekšmetam redzu plašāku nozīmi kā tikai vēsturisku faktu apgūšana - vēsturi var izmantot kā priekšmetu, lai apgūtu analītisku domāšanu un lai saprastu, ka arī mūsdienu pasaulē dzīvojošajiem šī apgūtā spēja domāt ir nepieciešama.”
Lai tā notiktu, Ilze turēsies pie spēka vārdiem:  katra diena ir jauna diena, tikai nedrīks zaudēt drosmi un pacietību! Tās abas, attīstot domāšanu, ir jo sevišķi noderīgas.

Irīna Matvejeva


Irīna Matvejeva


Irīna Matvejeva Angļu valodas skolotāja

Irīna Matvejeva
Angļu valodas skolotāja

Skola, kurā strādā
Rīgas 92. vidusskola

Izglītība
Bakalaura grāds tulkošanā iegūts Ventspils Augstskolā

Pieredze
Irīna bijusi projektu vadītāja tulkošanas uzņēmumā, kur slīpējusi prasmes darbā ar klientiem, un iemācījusies rīkoties nestandarta situācijās, meklējot radošus risinājumus, ātri pieņemt nozīmīgus lēmumus un arī pārvaldīt kolēģu darbu. Tulkojusi arī seriālu scenārijus no angļu krievu valodā, pasniegusi privātstundas angļu valodā un kā brīvprātīgā strādājusi džeza festivālā Bulgārijā.

Intereses
Ēst gatavošana, galda spēles, ceļošana, svešvalodas, literatūra.

 

Irīna un Iespējama misija
Irīna līdz lēmumam doties uz skolu, lai kļūtu par skolotāju, strādājusi vairākās nozarēs, taču prātā ik pa laikam pavīdējusi doma, ka jādara kaut kas cits. “Jau ilgu laiku jutos, ka neesmu savā vietā un negūstu gandarījumu no paveiktā darba, tagad beidzot jūtu, ka mans dzīves ceļš ir mani novedis īstajā vietā, un skolotāja darbs ir tas, kas mani iedvesmo un rada vēlmi pašai apgūt jaunas lietas un izdomāt interesantus veidus, kā nodot savas zināšanas citiem.” Nākot no daudzbērnu ģimenes, Irīna labi pazīst gandarījumu, kas rodas, mazajiem brāļiem iemācot ko jaunu. “Vienmēr esmu apbrīnojusi bērnu tieksmi pēc jaunām zināšanām un spēju ātri apgūt jaunas lietas.” 
Viena no jaunās skolotājas vērtībām ir nepārstāt mācīties arī pašai un izprast, kāpēc vispār ir vērts apgūt ko jaunu un kur tas īsti ved. “Kad saprotu, kā apgūtās lietas man var noderēt turpmākajā dzīvē - vai tās būtu ieguldījums sevis attīstībā, vai tās man palīdzēs iegūt vēlamo darbu, vai noderēs ikdienas dzīves jautājumos -, tad arī mācību process notiek visveiksmīgāk.”
Irīna uzskata, ka skolotāja profesija ir viena no svarīgākajām sabiedrībā – skolotājs ietekmē ne tikai skolēnu zināšanas, bet arī raksturu. “Galvenais, ko vēlos panākt ir - rast bērnos interesi mācīties, gribas lai bērni nāktu uz skolu ar prieku un tiektos pēc jaunām zināšanām. Vēlos, lai mani skolēni ne tikai iekaļ gramatikas normas, bet arī iemīlas angļu valodā, jūtas brīvi, nebaidoties pieļaut kļūdas, un iekļauj to savā ikdienas dzīvē, caur grāmatām, televīziju, dažādām spēlēm un saprot, kādas iespējas viņiem var pavērt svešvalodu zināšanas.”
Saviem skolēniem Irīna novēl būt atvērtiem jaunām zināšanām, nebaidīties kļūdīties un uzdot jautājumus. Jo tikai tā var mācīties.

Kārlis Daģis


Kārlis Daģis


Kārlis Daģis Fizikas skolotājs

Kārlis Daģis
Fizikas skolotājs

Skola, kurā strādā 
Jelgavas Valsts ģimnāzija

Izglītība
Bakalaura grāds vides zinātnēs, kas iegūts Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē un pašlaik studē maģistrantūrā - siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju programmā

Pieredze
Kārlis ne vienu gadu vien darbojies kā jauniešu vasaras nometnes audzinātājs un pēcpusdienu nodarbību vadītājs. Bijis arī kaltes meistars, rūpējoties par graudu kaltes efektivitāti un uzlabojot tās procesus tā, lai galaprodukts – graudi – būtu vēl kvalitatīvāki. Organizējis Latvijas šaha čempionāta Zemgales atlases turnīrus, kā arī strādājis arī par fizikas laborantu, kur sagatavojis un labojis iekārtas, lai skolēni fizikas stundās varētu efektīvi strādāt.. 

Intereses
Sports, tai skaitā arī šahs, medības, kā arī nebaidās no lauku un dārza darbiem.

Kārlis un Iespējama misija
Strādājot birojā vai lauksaimniecības nozarē, Kārlis nav justies kā savā ādā. Taču, spēkus veltot brīvprātīgajā darbā jauniešu vasaras nometnē, viņš sapratis – “darbs ar jauniešiem varētu būt mans dzīves izaicinājums. Strādājot nometnē uzkrāju pozitīvu enerģiju, kas ļāva visa gada garumā saglabāt pozitīvismu un radošu attieksmi.”
Mācīšanos Kārlis saista ar jaunības eliksīru - apgūstot ko jaunu, mūžam jutīsies jauns arī pats. Protams, ar to nepietiek. Lai izveidotos par krietnu cilvēku, ir svarīgi meklēt likumsakarības, tās analizēt un beigu beigās nonākt pie sava viedokļa un nostājas. 
Jaunajam skolotājam, domājot par skolu, dzīvā atmiņā palikuši tie skolotāji, kas savu darbu darījuši ar prieku un radījuši bērniem vēlmi nākt uz skolu. “Skolotāji, kas stundās iemāca ko vairāk, nekā stundas vielu – dzīves vērtības, zinātkāri un vēlmi vienmēr izprast ko jaunu.”
Kārlis novērojis, ka jauniešiem, kuri nejūtas mīlēti un vērtīgi, ir grūtības arī pret citiem izturēties ar cieņu un iejūtību. Taču skolotājs šajā ziņā var palīdzēt. “Jauniešu rīcība vairāk ietekmējas no piederošās sociālās grupas, nevis no pieaugušajiem, tāpēc svarīgi ir skolēna acīs kļūt par personību, lai ar savu darbību un attieksmi iedvesmotu.” 
Lai īstenotu svaigas idejas un aizrautu skolēnus, Kārlis savās stundās vēlētos iesaistīt tehnoloģijas. Taču ne tāpat vien! Viņa skolēniem jāgūst pieredze, ka viedierīces var būt ne tikai instruments izklaidei, bet arī spēcīgs rīks izaugsmē un sniegt plašas iespējās pasaules mērogā. Kārlis rūpēsies, lai viņa skolēni par viņu dzīvē notiekošo jautā, pēta un nonāk līdz dziļai izpratnei. “Novēlu visiem skolēniem atrast sevī spēku un drosmi, kas ļauj pārkāpt savai komforta zonai un iedvesmoties paveikt ko tādu, kas pašam šķiet neiespējams!” Lai minēto sasniegtu, Kārlis sekos Bendžamina Franklina domu graudam: “Pasaki man un es aizmirsīšu. Iemāci man un es atcerēšos. Iesaisti mani un es iemācīšos.”

Krista Zubova


Krista Zubova


Krista Zubova Matemātikas skolotāja

Krista Zubova
Matemātikas skolotāja

Skola, kurā strādā
Tukuma 2. vidusskola

Izglītība
Bakalaura grāds matemātikas statistikā iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze
Krista līdz dalībai Iespējamajā misijā jau strādājusi par skolotāju Tukuma 2. vidusskolā, kur palīdzējusi pamatskolēniem izprast matemātikas burvību un nozīmību. Prakses laikā strādājusi arī LU Starpnozaru inovāciju centrā, kur izvērtējusi Latvijas skolu izaugsmes tendencies salīdzinājumā ar valsts vidējiem rādītājiem. Beigusi arī Tukuma Sporta skolu un veikusi brībprātīgo darbu kā sporta tiesnese.

Intereses
Vieglatlētika

Krista un Iespējama misija
Pa īstam Krista sajutusi vēlmi savu dzīvi saistīt ar izglītību brīdī, kad viņai izteikts piedāvājums nākt uz skolu strādāt par matemātikas skolotāju. “Tas man likās kā jauns izaicinājums un iedvesma dot jaunajiem visu, kas viņiem nepieciešams, lai, nostājoties uz savām kājām, viņi to ņemtu vērā un izmantotu.”
Krista, kuri patīk sevi nemitīgi izaicināt un pilnveidot, pamanījusi, ka pati  vislabprātāk mācās nevis mierīgi sēžot pie grāmatām un apgūstot teoriju, bet gan aktīvi un prakstiski darbojoties. Šādi savulaik skolā strādājusi Kristas vidusskolas matemātikas skolotāja Santa Birzniece. “Viņa iesākto nekad neatstāj nepabeigtu, kā arī ir lieliska pieeja pie skolēnu mācīšanas ne tikai stundās, bet arī ārpus tās.” Savukārt neformālās izglītības jomā Kristai īpaši nozīmīgi bijuši vieglatlētikas treneri Edgars Voitkevičs un Aldis Čākurs, no kuriem viņa mācījusies pamatīgas un joprojām dzīvē noderīgas vērtības un prasmes. “piemēram: disciplīnu, neatlaidību, kā arī būt draugiem, kas dod gudrus padomus. Šo visu es vēlētos iemantot no saviem trīs lielaskajiem skolotājiem.”
Dodoties 1. septembrī uz skolu, Krista nevēlas ar joni paveikt ko grandiozu, bet gan mudināt bērnus pievērst uzmanību būtībai un pamanīt mazas nianses, kas nereti ir atslēga, lai nonāktu pie sava sapņa. “Vēlos būt persona, kas būtu atbalsts, grūtos brīžos, jo ikdienā arvien vairāk saskaros ar to, ka jauniešiem nav kam savas bēdas izstāstīt, jo baidās, ka viņus neuzklausīs un kritizēs, bet mans mērķis ir palīdzēt.”
Krista tic – jo vairāk mēs darām, jo vairāk var paveikt un saviem skolēniem novēl: nekad nebaidies pateikt to, ko jūti un vēlies, vienkārši dari!

Lelde Lulle


Lelde Lulle


Lelde Lulle Sociālo zinību skolotāja

Lelde Lulle
Sociālo zinību skolotāja

Skola, kurā strādā
Ozolnieku vidusskola

Izglītība
Bakalaura grāds sabiedriskajās attiecībās iegūts Biznesa augstskolā “Turība”

Pieredze
Lelde jau studiju laikā aktīvi darbojusies augstskolas pašpārvaldē, kur kopusi sabiedrisko attiecību virzienu. Kā brīvprātīgā strādājusi pasākumu aģentūrā, vadījusi projektus gan Starptautiskā konferencē, gan Latvijas skolēnu stop-motion filmu konkursā. Bijusi arī audzinātāja bērnu nometnēs un sākumskolas skolotāja Ozolnieku vidusskolā, kur īpaši rūpējusies, lai viņas klases kultūrā vieta būtu katra skolēna mērķiem, viedokļiem un individuālajai personībai.


Lelde un Iespējama misija
''Man patīk gan sevi, gan arī citus izglītot, tādēļ apjausma, ka izglītība ir joma, kurā vēlos sevi ieguldīt, atnāca jau bērnībā, kad mācīju lelles, kaķus un kaimiņu bērnus,” stāsta Lelde. Skolas laikā viņa arvien vairāk apzinājusies, ka vēlas kļūt par skolotāju, un tas nav mainījies. Sapnis par skolotājas profesiju Leldei nav zudis vēl līdz šai dienai.
Jaunā skolotāja atzīst, ka ne velti dzīvē satiekam daudz un dažādu cilvēku – no katra kaut ko var mācīties. “Sākumskolā mani iedvesmoja klases audzinātāja, kura vienmēr bija kā otrā mamma saviem audzēkņiem. Brīžiem likās, kā viņa visu var pagūt - mācīt un mācīties, labot pārbaudes darbus un mājas darbus, organizēt klases ekskursijas un dažādas ārpusklases aktivitātes, uzklausīt un dot padomus ikvienam. Arī es centos būt tāda kā viņa. Ar klasesbiedriem spēlējām ''skolās'', mums bija pašiem izveidots savs klases žurnāls, mājas darbi u.c. Tas bija aizraujošs un lietderīgi pavadīts laiks.”
Pamatskolas un vidusskolas posmā Lelde ar prieku piemin veselu virkni pedagogu: “Klases audzinātāja organizēja atmiņā paliekošas ekskursijas; latviešu valodas skolotāja pavēra durvis uz pavisam citādākām mācību stundām - ar lielu prieku un aizrautību apmeklēju šīs stundas; vēstures skolotājs iemācīja mums būt patstāvīgiem un mācību stundu laikā justies brīvi un nepiespiesti, ar viņu klase varēja pārrunāt visus aktuālos jautājumus un vienmēr saņēmām atbalstu.” Savukārt no augstskolas gadiem Lelde ar pateicību atceras profesoru Andri Pētersonu, kura iedrošinājums, padomi un spēja aizraut iedvesmojis Leldi tiekties uz izcilību un attīstī sevi kā personību.

“Arī savus topošos skolēnus centīšos aizraut neaizmirstamā, interesantā un radošā mācību procesā,” saka Lelde. “Es ticu, ka ikviens bērns Latvijā ir pelnījis kvalitatīvu izglītību, tādēļ ļoti centīšos skolēnus iedvesmot, motivēt, atbalstīt un noticēt saviem spēkiem.” Lelde zina: “Brīnumi notiek – dari visas lietas no sirds!” Un uz skolu dosies, lai skolēnus par to pārliecinātu.

 

Mareks Dambītis


Mareks Dambītis


Mareks Dambītis Sociālo zinību skolotājs

Mareks Dambītis
Sociālo zinību skolotājs

Skola, kurā strādā
Priekuļu vidusskola


Izglītība
Bakalaurs ekonomikā iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze
Mareks vairākus gadus kopā ar domubiedriem plānojis un organizējis basketbola nometnes Valmierā kopā ar amerikāņiem no Oklahomas, kā arī vasaras jauniešu nometnes, kuru mērķis bijis vērst uzmanību uz vērtībām, raksturu un sevis pilveidošanu. Viņš ir strādājis par mantzini piena pārstrādes uzņēmumā, veiksmīgi praktizējies bankā un grāmatvedībā. Mareks ir arī Valmieras Baptistu draudzes muzikālās nozares vadītājs un atbild par draudzes muzikālajiem pasākumiem.

Intereses
Sports, mūzika

Mareks un Iespējama misija
Izglītības nozīmi Mareks apjautis salīdzinoši nesen, pāris gadu atpakaļ. “Redzot draudzē sev apkārt jaunus cilvēkus, sāku saprast, cik katrs ir dažāds savos talantos un arī katram ir milzīgs potenciāls, kuru viņi paši pat nesaskata.” Tā Mareks sapratis, ka izglītība ir joma, kur viņš var palīdzēt citiem ieraudzīt viņu spējas un talantus. “Sapratu, cik ļoti ir nepieciešami cilvēki apkārt, lai izprastu sevi, jo arī man savā laikā bija kāds cilvēks, kurš mani bikstīja, iedrošināja, lika sapņot un arī saprast, ka es varu daudz vairāk, nekā pats par sevi domāju.”
Visvairāk Marekam atmiņā palikusi vidusskolas klases audzinātāja Maija Priedīte, kura devusi brīnumlabus padomus, klasi aizstāvējusi, taču pratusi arī īstajos brīžos nolikt pie vietas. Viņa ar savu piemēru, attieksmi un personību parādījusi, ka skolotājs ir kas vairāk kā tikai vienkāršs skolotāja amata izpildītājs. “Viņa bija ļoti īpašs cilvēks mums visiem, jo varējām aiziet pie viņas un vīra ciemos uz sporta skolotāju kabinetu un papļāpāt, padzert kafiju, apēst viņu saldumus. Viņa vienmēr mūs atbalstīja un bija ar mums kopā!”
Jaunais skolotājs jau šobrīd domā, kā stundas pasniegt interesanti un jēgpilni. “Es gribu būt tāds, kurš rosina skolēnus aizdomāties par lietām, kas notiek viņiem apkārt, par to cik viņi katrs ir svarīgs. Es gribētu palīdzēt izveidot no skolēniem personības - stipras raksturā un ar vērtībām, pie kurām turoties varētu izmainīt sabiedrību un vidi mums apkārt. Noteikti gribu panāk to, lai viņos rastos ticība labajam, jo, daudzi, redzot dzīvi ģimenēs un apkārt esošo, vairs tam netic.” Mareka sapnis ir palīdzēt bērniem, pusaudžiem un jauniešiem noticēt, ka arī viņi ir noderīgi, spēj sasniegt augstus mērķus un paveikt ko sabiedrībai nozīmīgu.
Saviem skolēniem Mareks novēl būt gataviem pārmaiņām gan pašos, gan pasaulē un viņus aicinās atkal un atkal atgriezties un no dažādiem skatpunktiem pārdomāt trīs Martina Lutera Kinga domu graudus.
“Ticēt nozīmē spert pirmo soli pat tad, ja neredzi visas kāpnes.”
“Mūsu dzīve sāk iet uz galu brīdī, kad klusējam par būtisko.”
“Ja nevari palidot, skrien. Ja nevari paskriet, ej. Ja nevari paiet, rāpo, bet lai ko tu darītu, turpini virzīties uz priekšu.””

Marina Skļara


Marina Skļara


Marina Skļara Sociālo zinību skolotāja

Marina Skļara
Sociālo zinību skolotāja

Skola, kurā strādā
Saulkrastu vidusskola

Izglītība
Bakalaura grāds starptautiskajā biznesā iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze
Marina Latvijas Darba devēju konfederācijā strādājusi par nacionālo koordinatori profesionālās izglītības un nodarbinātības jomā un projekta “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” ietvaros veidojusi nozaru ekspertu padomes, ko iesaistījusi profesionālās izglītības satura pārskatīšanā un izstrādē. Bijusi arī pārdošanas direktore personālatlases uzņēmumā un iesaistījusies dažādos projektos, kas saistīti ar izglītību un karjeru.

Intereses
Lasīšana, rakstīšana, ceļošana, riteņbraukšana. Cilvēki, viņu talanti un attīstība.

Marina un Iespējama misija
Aiz vārda “izglītība” Marina redz dzīvu cilvēku, viņa attīstību, izvēles, veiksmes un neveiksmes, spēju pieredzēto analizēt, nonākt pie secinājumiem un rīkoties. “Mana lielākā motivācija un jēga parasti visam, ko es daru, ir radīt tādu telpu vai vietu, kur, pirmkārt, ir droši. Otrkārt, kur ir iespēja palīdzēt augt un uzdrošināties darīt to, kam tici. Un treškārt, ir vide, kura vērsta uz sadarbību.” Nu viņa sakrājusi gana daudz zināšanu, pieredzes un prasmju, lai šādu vidi radītu arī skolā. “Jo bērni un jaunieši jau būs tie, ka cels mūsu nākotni. Varētu teikt ka šīs ir mans ilgtermiņa ieguldījums.”
Jaunas zināšanas Marinai sniedz brīvības izjūtu, un tas ir tikpat svarīgi kā elpot. Cik vien sevi atceras, viņa ir interesējusies par to, kas visam “stāv aiz muguras” vai “atrodas apakšā”. Šajā ziņā īpaši palīdzējis tētis, ko viņa uzskata par savas dzīves pedagogu. Viņa pavadībā Marina sākusi lasīt jau 4 gadu vecumā - tētis spējis uztvert, kas meitu interesē un aizraut. 

Marina min divas vērtības, ko vēlētos no sava tēta pārņemt un nest tālāk arī savā skolotājas karjerā. Pirmā ir savu iekšējo resursu apzināšanās un pastāvēšana par tiem. “Ārējā pasaule mīl mūs ietekmēt un brīžiem tai tas arī izdodas. Bet ja ir zināms savs kodoliņš, ir uzlikti pamati, tad vienalga, pat ja paklupsi – iekšā būs atrodami resursi, kas dos atspērienu spert soli uz priekšu, balstoties uz sevi. Un tas sākumposmā palīdz aizsargāt un realizēt savus sapņus, jo ir zināmi savi resursi.” Otra vērtība, ko Marina no tēta vēlas mantot, ir spēja mācīt citus sadarbojoties, aizraujot, arī sacenšoties, uzklausot un apmainoties ar domām, citiem vārdiem, diskutējot. 

Tā, smeļoties iedvesmu tēta gudrībās un iepriekšējā profesionālajā pieredzē, Marina uz skolu dodas ar pārliecību, ka „ja tu droši zini, ka tieši to Tev vajag – tad tu to vari!”

Raimonds Graudiņš


Raimonds Graudiņš


Raimonds Graudiņš Ekonomikas un sociālo zinību skolotājs

Raimonds Graudiņš
Ekonomikas un sociālo zinību skolotājs

Skola, kurā strādā
Rīgas Centra humanitārā vidusskola

Izglītība
Maģistra grāds ekonomikā un uzņēmējdarbības vadībā iegūts Kārlstades Universitātē

Pieredze
Raimonds bijis prorektors administratīvajos jautājumos Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā, kur viņa atbildībā ietilpusi augstskolas darba organizācija finanšu, juridiskajā, personāla vadības, administratīvajā un IT infrastruktūras jomā. Raimonds pasniedzis arī vieslekcijas un vadījis seminārus vairākās Latvijas augstskolās, vadījis kursa un diplomdarbus. Kopš 2009. gada ir Lielvārdes novada domes deputāts – darbojies Attīstības komitejā un bijis Ētikas komisijas vadītājs.

Intereses
Zemessardze, skatuves māksla, personības attīstība

Raimonds un Iespējama misija
Uz jautājumu, kādēļ tieši izglītība ir joma, kur sevi ieguldīt, Raimonds atbild, ka laikam jau tas ir viņa gēnos. “Pirmkārt, tā ir dzimtas tradīcija. Otrkārt, arī man būs sava ģimene un bērni, un man rūp viņu nākotne – vēlos, lai viņiem būtu pieejama vislabākā izglītība. Treškārt, vēlos pielietot savus talantus, lai palīdzētu citiem atklāt un realizēt savas spējas.” Esot skolotāja kurpēs, Raimonds vēlas arī pats sevī attīstīt dabas doto potenciālu, kas piemīt katram cilvēkam un izpaužas mūža garumā.
Savas dotības dzīves gaitā Raimondam palīdzējuši attīstīt vairāki izcili pedagogi. Viņu iedvesmojusi matemātikas skolotāja, kura ziedojusi laiku pēc stundām, lai gatavotu skolēnus mācību olimpiādēm; mūzikas skolotājs, kurš uzdrošinājies nodibināt mūzikas skolu, un fizikas skolotājs, kurš kopā ar skolēniem atjaunojis Latvijā slavenu dendroloģisko parku. “Mani iedvesmo arī mans nu jau mūžībā aizgājušais vectētiņš, kura vadībā Vecbebros tika uzbūvēta jauna skola, un vecmāmiņa, kura vēl joprojām tajā strādā.”
Dodoties uz skolu strādāt par skolotāju, Raimonds cer, ka gan privātajā, gan publiskajā sektorā atbildīgos amatos gūtā pieredze palīdzēs pasniegt mācību vielu skolēniem aizraujošā veidā. Raimonds par visu vairāk vēlas, lai, beidzot skolu, jaunieši prastu risināt problēmsituācijas reālās dzīves kontekstā. Lai to sasniegtu, Raimonds dažādos veidos saviem skolēniem atgādinās: katrs cilvēks var paveikt ievērojamas lietas – ir vērts censties!

Rita Šantare


Rita Šantare


Rita Šantare Dabaszinību skolotāja

Rita Šantare
Dabaszinību skolotāja

Skola, kurā strādā
Rīgas Juglas vidusskola 

Izglītība
Maģistra grāds kultūras un sociālajā antropoloģijā un bakalaura grāds vides zinātnēs, abi iegūti Latvijas Universitātē

Pieredze
Rita iepriekšējā darbā strādājusi ar datu kvalitāti un produktu datubāzi. Tomēr tieši šī darba pieredze ir likusi saprast, ka sēdošs darbs pie datora nav priekš viņas. Savukārt piedzīvojumu organizācijā “Lūzumpunkts” viņa plānojusi un vadījusi projektus, kas saistīti ar personības attīstības treniņiem, komandas saliedēšanas un aktīvās atpūtas pasākumiem. Bijusi arī brīvprātīgā lektore Pasaules dabas fondā un dalībniece projektos un organizācijās, kas saistītas ar jauniešu iniciatīvām, vides un dabas jautājumiem, burāšanu, pasakumu organizēšanu u.c.

Intereses
Aktīva atpūta dabā, galda spēles, slēpņošana, tuvāku un tālāku zemju apceļošana 


Rita un Iespējama misija

Skolas laikā Rita pat iedomāties nevarēja, ka reiz kļūs par skolotāju. “Līdz izglītībai nonācu pakāpeniski,” viņa saka un stāsta, ka pirmais solis izglītības jomā viņai bijis brīvprātīgā lektora darbs Pasaules dabas fondā, taču arī darbs piedzīvojumu organizācijā Lūzumpunkts, kur organizēti komandas saliedēšanas pasākumi, palīdzējis virzīties pie izpratnes par to, kam turpmāk gribētos veltīt savu laiku un enerģiju. “Šeit ieguvu milzīgu pieredzi darbā ar cilvēkiem un sapratu, ka tas ir tas, ko vēlos darīt - būt līderis un iedvesmot. Redzēt, ka mans darbs sniedz cilvēkiem pozitīvas emocijas un ļauj uzzināt par sevi un apkārtējo vidi kaut ko jaunu un noderīgu - tas man sniedz neizmērojamu enerģiju un baudu par sasniegto.”

Mācīšanās kā tāda Ritai nozīmē pašizaugsmi. Uz to viņu īpaši iedvesmojis kolēģis un mentors no Lūzumpunkts - Māris Resnis. “Viņš vienmēr ir ticējis man un redzējis manī tādu potenciālu, ko es pat nespēju sevī saskatīt. Bet viņa ticība maniem spēkiem ir pārsteigusi mani pašu, jo neskaitāmas reizes ir izrādījies, ka viņam ir taisnība.” Tas arī ir tas, ko Rita vēlētos pārņemt un nodot saviem skolēniem – iedvesmot, ticēt saviem un citu cilvēku spēkiem, kā arī mudināt sevi un citus iziet no komforta zonas, lai pārsteigtu sevi un uzzinātu daudz jauna.

Strādājot skolā, Rita vēlētos atstāt paliekošas pārmaiņas gan sevī, gan skolēnos. Viņa darīs visu iespējamo, lai skolēniem parādītu, ka mācīšanās var būt aizraujoša, daudzveidīga un pat jautra, ka mācīties var viens no otra un kļūdīties drīkst ikviens. Viņa vēlas nojaukt robežu starp formālu un neformālu izglītību un atklāt, ka vairāk var apgūt tieši ārpus skolas sola. “Galvenokārt vēlos attīstīt skolēnu zināšanas par vidi un dabas jautājumiem, mācīt novērtēt un izprast vides kvalitātes nozīmi, tādējādi veidojot jauniešus, kas ir zinoši un atbildīgi pret vidi un veicinās pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.”
Rita uz skolu dosies ar domu, ka ir gatava izaicinājumiem un piedzīvojumiem, ko nesīs turpmākie gadi, jo zina, ka gandarījums un prieks par paveikto būs liels. Saviem skolēniem jaunā skolotāja novēl – “skatieties un dodieties dabā, jo no tās varam daudz iemācīties par sevi pašu!"

Sabīne Vīksne


Sabīne Vīksne


Sabīne Vīksne Vizuālās mākslas skolotāja

Sabīne Vīksne
Vizuālās mākslas skolotāja

Skola, kurā strādā
Jāņa Poruka vidusskola

Izglītība
Maģistra grāds funkcionālajā dizainā un bakalaura grāds tekstilmākslā, abi iegūti Latvijas Mākslas akadēmijā, bakalaura grāds psiholoģijā iegūts Starptautiskajā Praktiskās psiholoģijas augstskolā

Pieredze
Sabīne pirms darba skolotājas profesijā izveidojusi savu uzņēmumu “Tabevīnas Vīpīnes darbnīca”, kur īstenojusi radošas idejas un veidojusi individuālus tērpus, rotas un mājas tekstila izstrādājumus dažādām privātpersonām, pasākumiem un uzņēmumiem, izstrādājusi atstarojošo aksesuāru zīmolu SPIIDALA, kā arī vadījusi radošas nodarbības bērniem un pieaugušajiem. Pastarpināti bijusi lielveikalu ķēdes māksliniece un rūpējusies par veikala māksliniecisko noformējumu un kolektīva saliedēšanās pasākumiem, vadījusi radošus pasākumus Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros, sadarbībā ar Valsts Policiju izveidojusi atstarojošu modes kolekciju, piedalījusies dažādās lokālās un starptautiskās meistardarbnīcās un radošos projektos. 


Intereses
Lielāko dzīves jaudu un spēku dod saskaņa un būšana dabā- ceļošana, pārgājieni, velobraukšana, kas palīdz labi izvēdināt pilsētas putekļus. Piepildījumu sniedz skaņa un mūzika- pašizpausme, dziedāšana un tās uztveršana- koncerti, opera, ieraksti. Māksla kā jaunrade un māksla kā ieksējās pasaules izdaļotāja, tas viss kopā ir kā lielisks komplekts ipersonīgās pasaules izaugsmei un attīstībai.

Sabīne un Iespējama misija
Izglītība Sabīnes uzmanības lokā bijusi teju visu mūžu – vai nu viņa studējusi, vai vadījusi radošās nodarbības citiem. “Liels apjoms informācijas iegūts un daudzas no iemaņām apzinātas praksē, un tagad ir tā lielā sajūta, ka vēlos ar to dalīties, dot tālāk to vērtību, ko pati esmu saņēmusi.” Skolu Sabīne redz kā brīnišķīgu platformu, kur realizēt sabiedrībai un savai pašizaugsmei nepieciešamos mērķus un vienlaicīgi Iespējamās misijas vērtības.
Sabīne savā izglītības ceļā iedvesmojusies no pašas dzīves situācijām, nejauši jaušas apziņas par kaut kā nezināšanu. “Tas ir tāds organisks manas dzīves plūdums - būt, izzināt, apgūt, iemācīties. Es citādāk nemāku un arī nemaz negribu.”
Dzīves un skolas pieredzē Sabīnei bijuši daudzi lieliski un iedvesmojoši pedagogi, taču viņu vienojošais kopsaucējs ir bijusi ticība tam, ka katrs cilvēks var un ka viņam sanāks. “Tajā ir liela jauda un iedvesmas spēks, ko esmu paņēmusi dzīvē līdzi tieši no viņiem, kuri ar savu ticību manai varēšanai ir devuši ticību pašai sev. Tas ir tas spēks un instruments vienlaikus, ar kuru došos pretī saviem pedagoga izaicinājumiem.”
Kā skolotāja Sabīne vēlas būt balsta sajūta un iedrošinātāja radošajos procesos. “Radošums ir brīnišķīga lieta, tā ne tikai attīsta emocionāli, rosina iztēli, bet arī vienlaikus palīdz apgūt citus mācību priekšmetus.” Sabīne tic, ka radoša dzīvesziņa un sinerģija ir lielisks pamats mazā cilvēka lielajai dzīvei.
Uz skolu jaunā skolotāja dosies ar smaidu, prieku un savus skolēnus aicinās: ticiet sev un paļaujieties uz notiekošo, jo tieši šo abu elementu savienība veido ceļu uz sasniegumiem!

Santa Daugele


Santa Daugele


Santa Daugele Bioloģijas un dabaszinību skolotāja

Santa Daugele
Bioloģijas un dabaszinību skolotāja

Skola, kurā strādā
Rīgas 72. vidusskola

Izglītība
Maģistra grāds uzturzinātnē iegūts Rīgas Stradiņa universitātē, bakalaura grāds bioloģijā iegūts Daugavpils Universitātē

Pieredze
Santa strādājusi par laboranti Rīgas Piena kombinātā, kur testējusi piena produktus, izmantojot ķīmijas metodes. Darbojusies arī kā brīvprātīgā Latgales zoodārzā un Daugavpils Universitātē Dzīvnieku ekoloģijas un evolūcijas laboratorijā.

Intereses
Grāmatu lasīšana, sports, sēņošana, ogošana, dzīvnieki.

Santa un Iespējamā misija
Santasprāt, izglītība ir dāsna zinātne, “jo tu neesi tikai ar sevi un neburbuļo kā katliņš savā nodabā. Tas ir kā liels, plašs, kopējs galds, no kura bagātīgi cienā. Un vai šo cienastu pieņem, ir atkarīgs no zināšanu “izsalkuma” sajūtas.” Santai šī sajūta piemīt pārpārēm un vēl vairāk, ja var ar kādu dalīties zināšanās un tādējādi bagātināt sabiedrību kopumā.
Izglītībā Santu visvairāk aizrauj ceļš, ne galapunkts. “Jebkuras pārmaiņas vai jauni iespaidi un cilvēki liek man paskatīties uz sevi no malas, apstāties un novērtēt. Tā ir kā īsa ieelpa pirms lieliem atklājumiem.” Allaž turpināt apgūt ko jaunu Santu mudinājuši tie skolotāji, kas ticējuši katram bērnam, viņa spējām un radošai personībai. “Viņi bija kā dārgakmeņi, kas mirdzēja starp tiem, kas uz bērniem skatījās “no augšas”” un kā uz mazsvarīgākiem. Tādi skolotāji man deva cerību un ticību saviem spēkiem.”
Arī pati Santa centīsies savās stundās radīt vidi, kur skolēni mācās būt radoši, un veidos tādu emocionālo atmosfēru, kur dažādiem jautājumiem var būt arī nestandarta risinājumi. “Es gribu, lai viņiem ir ticība saviem spēkiem, un ar šo sajūtu viņi dzīvo visu savu dzīvi un māca to arī saviem bērniem.”
Lai plānotais īstenotos, ir būtiski atcerēties – muļķīgu jautājumu nav, ir muļķīgi nepajautāt! “Tieši jautājums ir tas iekšējais dzinulis, kas mūs bīda uz priekšu,” saka Santa un piebilst, ka tieši šādi redz virzienu uz attīstību. 

Santa Stefanoviča


Santa Stefanoviča


Santa Stefanoviča Krievu valodas skolotāja

Santa Stefanoviča
Krievu valodas skolotāja

Skola, kurā strādā
Rīgas 41. vidusskola


Izglītība
Bakalaura grāds krievu filoloģijā iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze
Santa strādājusi par pasākumu organizatori bērniem – radījusi vidi un aktivitātes ballītēm, izmantojot bērnu iemīļoto multfilmu varoņu tēmas -, kā par administratori vairākās pasākumu rīkošanas organizācijās, kur tuvinājusi latviešu un krievu auditorijas, piemēram, iztulkojot kompānijas mājas lapu latviešu valodā un vadot pasākumus kā latviešu, tā krievu valodās. Kopā ar darba kolēģiem brīvprātīgi organizējusi pasākumus bērnu namā, kā arī bijusi brīvprātīgā krīzes centrā “Māra”.

Intereses
Mūzika, klavierspēle un ģitārspēle. Grāmatu lasīšana, tulkošana.

Santa un Iespējama misija
Apjausma, ka Santa savu dzīvi vēlas saistīt ar izglītību, nākusi brīdī, kad viņa sapratusi – daudzi, kā bērni, tā pieaugišie, vēlas augt, bez nezina, ar ko sākt, vai arī vienkārši nejūtas gana droši. Šo nedrošības sajūtu bērnos būtu jāpārvērš par pārliecības sēklu, kas jākopj, kurai jāseko līdzi, lai tā izaugtu par paša bērna izsapņotu ziedu. “Galvenais, lai ir šī vēlme, un tad tu kā skolotājs vari apkopt šo stādu, līdz ar to palīdzot tam izaugt par to, ko viņš vēlas kļūt.”
Santu pašu turpināt mācīties arī šobrīd aizrauj gan grāmatu lasīšana, gan enerģiski cilvēki – tādi, kuri spriež oriģināli, kuri iedvesmo citus un allaž sev jautā: “Kāpēc gan es nevarētu radīt ko jaunu?”
Kā lielisks abu iedvesmas avotu piemērs Santas atmiņā palikusi viņas latviešu valodas un literatūras skolotāja, kura vienmēr bijusi entuziaste un, mācot skolēnus, nepārstājusi mācīties arī pati. “Viņa iemācīja nepadoties un vienmēr paturēt prātā vienu būtisku jautājumu: “Kas tu esi sabiedrībā, kas tu esi šajā lielajā ļaužu pūlī?” Un tas liek dzīties pēc atbildes.”
Santa pati kā skolotāja vēlas šo ceļu turpināt un attīstīt. “Vēlos iedvesmot bērnus mācīties, palīdzēt viņiem augt drošiem un pilnveidotiem, lai turpmāk mūsu sabiedrība būtu toleranta un valsts kļūtu attīstītāka. Galvenais ir nevis domāt skolēnu vietā, bet palīdzēt viņiem spriest pašiem. Tu kā skolotājs vari viņus tikai papildināt.” 
Mācību ceļā Santa savus skolēnus un arī sevi pašu mudinās pārdomāt  I. Ziedoņa jautājumu “Vai jūs jau esat uzvarējuši, ka dziedat tikai norītiem?” un mudinās atcerēties - pat tad, kad liekas, ka viens pakāpiens lielajā dzīvē ir sasniegts, vienmēr atceries, ka vari kāpt augstāk, jo uzvara var būt ne tikai viena un ne tikai no rītiem. Tā var nākt jebkurā brīdī, tāpēc turpini dziedāt!

Sintija Kristīne Brence


Sintija Kristīne Brence


Sintija Kristīne Brence Sociālo zinību skolotāja

Sintija Kristīne Brence
Sociālo zinību skolotāja

Skola, kurā strādā
Rīgas Teikas vidusskola

Izglītība
Bakalaura grāds pārvaldībā un inovācijās iegūts Vidzemes Augstskolā

Pieredze
Sintija Kristīne bijusi angļu valodas skolotāja Valmieras SOS bērnu ciematā, kur mācījusi pamatskolas vecuma bērnus un rūpējusies, lai grūtībās nonākušo bērnu sekmes un pārliecība par prasmi sazināties svešvalodā augtu. Vēl Sintija prakses ietvaros darbojusies Valmieras pašvaldības Izglītības pārvaldē un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, kur palīdzējusi organizēt pasākumus un rūpējusies par ārzemju viesiem. Piedalījusies arī vēstures un politikas olimpiāžu sagatavošanā, kā arī pētījusi problēmjautājumus saistībā ar grūtībām, ko skolās pieredz bērni ar mācīšanās traucējumiem, kā arī par starpkultūru un pedagogu izglītību.

Intereses
Dejošana, sportiskas aktivitātes, aktīva atpūta, ceļošana, pasākumu organizēšana un plānošana, personības pilnveide

Sintija un Iespējama misija    
Kad Sintija pati vēl sēdējusi skolas solā, viņa pilnasinīgi teikusi: “Es nekad nebūšu skolotāja!” Viņa nav bijusi priekšzīmīgais bērns, taču mācības padevušās labi un labprāt palīdzējusi klases biedriem apgūt neizprastās tēmas un sagatavoties kontroldarbiem. Aizdomas, ka izglītība varētu būt joma, kurā vērts sevi ieguldīt, Sintijai radušās studiju laikā – viņa izstrādājusi vairākus darbus un arī diplomdarbu tieši izglītības jomā. “Veicot šos pētījumus, paplašinājās zināšanas par izglītības sistēmu kā tādu.” Tad negaidīti radusies iespēja SOS bērnu ciematā pasniegt angļu valodu, ko viņa pieņēmusi bez liekas šaubīšanās. “Pats labākais ir redzēt, kā, kopā strādājot, bērni iemācās ko jaunu, lai gan sākumā teikuši: “nē es taču to nemāku, nekad neiemācīšos, man to nevajag”, bet galu galā gan man, gan viņiem ir liels prieks par to, ka kārtējā mazā virsotne ir sasniegta, jo ir izdarīts tas, kas likās, ka nekad neizdosies.”
Sintiju īpaši iedvesmo vērot, kā iegūtās zināšanas kaut kur noder - ikdienā pašam vai kādam citam palīdzot. “Galvenais ne tikai iemācīties, bet zināt un spēt zināšanas pielietot.”
Tāpat viņa cilvēkos novērtē arī patiesu vēlmi ieguldīties. Īpaši labi Sintija atceras vidusskolas klases audzinātāju, kurš, lai gan bijis jauns skolotājs ar nelielu pieredzi, ātri ieguvis klases uzticību. “Tas bija skolotājs pie kura varēja iet un vienkārši parunāties, kuram varēja piezvanīt jebkurā laikā. Viņš vienmēr zināja, kas notiek ar katru no skolēniem un centās palīdzēt, kā var.” Arī Sintija vēlētos ar saviem skolēniem veidot draudzīgas, līdzvērtīgas, cieņpilnas un sapratnē balstītas attiecības.
Minēto viņa plāno īstenot, katram skolēnam palīdzot atrast to, kas viņam padodas vislabāk un no sirds patīk, bet līdztekus apjaust arī to, ka sasniegumiem nepieciešama piepūle un mērķtiecīgs darbs. “Vēlos paradīt un ļaut izprast dažādības. To, ka viss nav tikai melns vai balts, un nav tikai pareizais un nepareizais viedoklis. Iemācīt pašiem domāt, analizēt citu viedokļus, iesaistīties un nebaidīties izteikt arī savu viedokli.”
Uz skolu Sintija dosies pārliecināta, ka paralēli skolas darbiem nepieciešams atrast laiku arī citām aktivitātēm, kas pašus iedvesmo vairāk censties, augt un attīstīties dažādās jomās, un līdzi slepenā somas nodalījumā ņems vārdus, kas spēcinās gan viņu pašu, gan skolēnus: “Ikviens ir spējīgs sasniegt augstas virsotnes, un svarīgi atcerēties, ka katram šīs vēlamās virsotnes ir atšķirīgas.”

Terēze Elpere


Terēze Elpere


Terēze Elpere Angļu valodas skolotāja

Terēze Elpere
Angļu valodas skolotāja

Skola, kurā strādā
Vecpiebalgas vidusskola

Izglītība
Bakalaura grāds moderno valodu un biznesa studijās iegūts Latvijas Universitātē

Pieredze
Pirms darba skolā Terēze bijusi satura mārketinga un grafiskā dizaina apstrādes speciāliste un veidojusi sociālo tīklu saturu vairāku uzņēmumu kontiem. Strādājusi arī par aktivitāšu gidi zinātnes centrā Zinoo, kur organizējusi un vadījusi nodarbības ģimenēm un skolēnu grupām, kā arī vadījusi zinātniski informatīvas ekskursijas. Aktīvi darbojusies Cēsu novada Jauniešu dome, bijusi arī tās priekšsēdētāja un pārstāvējusi Latviju Eiropas Jaunatnes konferencēs, kā arī vadījusi jauniešu iniciatīvu un apmaiņu projektus programmā Jaunatne darbībā.

Intereses
Neformālā izglītība

Terēze un Iespējama misija
Terēze droši saka: “Tas nav bijis viens “klikšķis”, ka tieši tagad vēlos darboties izglītības jomā. Tas viss ir salicies kā puzzle – gabaliņš pie gabaliņa. ” Jau skolā Terēzi interesējuši grupu darbi, radošas nodarbes, pasākumu un aktivitāšu rīkošana, kas, kā viņa pati saka, loģiski aizvedis pie lielāku projektu un komandu vadīšanas. “Izglītība ir tieši tā joma, kurā varu pielietot šo savu degsmi par darbu komandā un ideju virzīšanu uz priekšu.”
Mācoties ko jaunu, Terēzei pašai ir “tā” sajūta - kad “izdodas, piemēram, nofotografēt neticami labu kadru, iemācīties kādu frāzi vai teikumu svešvalodā, apgūt ko tādu, ko iepriekš nekad neesmu zinājusi. Pavisam noteikti dzīvē pienāk brīdis, kad tieši šis teikums vai vārdi ir nepieciešami, tu tos atceries un vari pateikt. Tāpat ir ar citām jomām, kurās iemācies ko jaunu, un tikai pēc laiciņa nokļūsti situācijā, kad tieši tas, ko apguvi, ir nepieciešams. Tā ir īstā motivācija mācīties.”
Terēze par nozīmīgu priekšnosacījumu motivācijai apgūt ko jaunu min uzticēšanos un drosmi motivēt un iedrošināt, nevis izdarīt citu vietā. Šādā kontekstā Terēze īpaši spilgti atceras kādu pedagoģi, kas jauniešiem palīdzējusi kļūt patstāvīgākiem. “Jaunatnes lietu speciāliste Mārīte bija tā, kura tik ļoti uzticējās saviem Cēsu novada Jauniešu domes jauniešiem, ka nespēju viņu nepieminēt. Viņa zināja, ka mēs, pavisam jauni jaunieši, varam tikt galā un varam izdarīt. Viņa deva iespēju mums pašiem plānot, organizēt un paļāvās, ka viss notiks lieliski!” 
Domājot par to, ar kādu domu Terēze vēlas doties uz skolu mācīt, viņa saka: “Vēlos būt tā skolotāja, kura iedvesmojusi. Vēlos, lai tas, kā mācu, ne tikai iedod zināšanas, bet rada interesi par manu mācību priekšmetu. Vēlos, lai mani skolēni ir plaši domājoši un apzinās, ka angļu valodu mācās, lai plašinātu savas zināšanas, lai labi justos starptautiskā vidē un spētu komunicēt tajās situācijās, kas viņiem pienāks dzīvē.”
Lai plānoto īstenotu un Terēze klasē dosies ar ceļa vārdiem “Jauni izaicinājumi ir tas pats, kas piedzīvojumi!” Un saviem skolēniem novēlēs tajos metoties, būt gataviem sadarboties un katru dienu atcerēties, ka mācās vienīgi sevis dēļ.